Mātes diena (arī māmiņas diena) ir starptautiski svētki par godu mammām. Mātes dienā pienemts apsveikt māmiņas un grūtnieces, bet starptautiskajā sieviešu dienas 8. martā, tiek sveiktas visas sievietes.
Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, bet Lietuvā – pirmajā maija svētdienā.
Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien!
—
Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Ak,māmiņ,cik simtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Apkopojumi no Nerātanjām Līgo un Jānu dziesmām.
Apkopotie Jaunā gada dzejoļi.
Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko vairāk vai mazāk svin lielā daļā valstu.
Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa, tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes (Mātes diena ir veltīta tikai sievietēm mātēm).
Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV – 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.
1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā notiekošajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē (Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros) vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Viņu atbalstīja Vācijas sociāldemokrātu partijas Centrālās komitejas locekle Helēna Grinberga, apstiprinot 19. martu kā šādas dienas svinamo datumu. Jau nākamajā 1911. gadā 19. martu kā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu visai plaši svinēja sociāldemokrāti un tiem simpatizējošie Vācijas impērijā, Austroungārijas impērijā, Dānijas karalistē, Šveicē.
1913. gadā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu Vācijā svinēja 12. martā, Austroungārijas zemēs, Šveicē, Nīderlandē – 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā – 2. martā.
1914. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu sāka svinēt 8. martā.
1921. gadā Padomju Krievijā II Komunistiskajā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju.
1966. gada 8. maija ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautisko sieviešu dienu izsludināja par valsts svētkiem un brīvdienu.
1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā Assambleja ar rezolūciju № A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām), svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.
Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.
Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.
resurss: wikipedia.org
Kristietībā pazīstami kā Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
[wikipedia.org] Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristiešu domām, ir notikusi laika posmā no 27. līdz 33. gadam. Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākošās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi ir kļuvuši par tradīcijām.
Lieldienas pirms kristietības ienākšanas bija pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu.
Visi Lieldienu pantiņi.
No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Esmu centies apkopot tos Valntīdienas pantiņus, kurus esmu reiz saņēmis pats. Visi Valentīna dienas pantiņi.
Es lūdzu Dieviņam ūdeni,
Viņš dāvāja okeānu.
Es lūdzu Viņam ziedu
Un Viņš dāvāja rožu dārzu.
Es lūdzu Viņam laimi
Un Viņš man dāvāja Tevi!
Tu esi mana saule,
Mana zeme un gaiss,
Tu esi man viss
Uz šīs pasaules!
Lai kādā svečturī
Tu ielikts tiksi,
Ja būsi gaišs -
Tu sevi mīlēt liksi.
Tava mīla dod prieku skumjās, mieru trauksmē, atpūtu nogurumā un cerību – izmisumā.
Par savu mīļoto nesauc to,
Kas, redzot tavu galvu noliekto,
Ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās gūt,
Bet grib no tevis tiekai prieku gūt.
Visi Valentīna dienas pantiņi.
Es vietiņu pataisīju
Četru lapu ābolā,
Es izkrāpu tautu dēlu
Jāņu nakti pieguļā(i).
Pupacīte Jāņa diena,
Atved man brūtgāniņu;
Kad ved jaunu, tad ved skaistu,
Kad ved vecu, tad bagātu.
Augšupēdu vien gulēju
Sava tēva tīrumā,
Rokas, kājas plandīdama,
Ciema puišus gaidīdama.
Ciema puiši izrunāj’ši,
Ka nav visi gabaliņi.
Nākat šurp, ciema puiši,
Še ir visi gabaliņi.
Še pupiņi, še nabiņa,
Še ir pati grāvja mala,
Še ir pati grāvja mala,
Melniem alkšņiem apauguse.
Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu;
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.
Ai, baltā māmuliņa,
Dod man vienu kaķēniņu,
Man pelītes piejukušas
Pie melnā lapenīša.
Tētiņš kūla māmuliņu,
Uz vēdera izlaidies.
Izvelk gaļas pātadziņu,
Cērt pa pašu caurumiņu.
Ak tu, bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa,
Ka meitiņas nemīlēja.
Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.
Es aizgāju Jāņa nakti
Sev draudziņu lūkoties.
Ko Jāņos nidabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Dabūj’ zirgu, dabūj’ sedlus,
Dabūj’ puisi jājējiņu.
Latvju tauta stipra bija
Dižas dienas vakarā
Vēl kuplāka viņa kļuva
Papard(e)s ziedu sakarā
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā
Jāņu meita atnākusi
Vālīti tā Jānim tver
Jāņu puisi nopērusi
Mīlas rozi vaļā ver
Līgo zāles labas bija
Jāņu puisi staltu dara
Savus augumus tie vija
Jāņu bērnus priekā rada
Lai saulīte kur uzausa
Pliki guļ Jāņu bērni
Mīlas guņi tos pasauca
Steigā jāmet nost ir tērpi
Lai mīlēja kas mīlēja
Jānītis tas gan mīlēja
Viņiem ir tie lielie zvani
Lielās biksēs zvana skaļi
Mīlas naktī alu dzēru
Līdz pašam(i) galiņam
Tagadam(i) nevarēju
Tikt līdz meičas maciņam
Ak tie Dievi lielie Dievi
Visu gadu mani rāja
Tik uz pašu Jāņa nakti
Man pie Līgām aiziet ļāva
Dižas meitas diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla
Visi gunij pāri lēca
Kāmītis tas gan nelēca
Nabagam(i)smagi pauti
Tādi prieki nav(a) ļauti
Lai līgoja kas līgoja
Kāmītis tas nelīgoja
Visi Jāņi apkārt dumji
Pliki lēca pār uguni
Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.
Ai, lepnais tēva dēls,
No kurienes tu iznāci?
Man notrūka brunču poga,
Uz tevim skatoties.
Še atnāca Pēterītis
Ar četrām bārzdiņām:
Pie zodiņa, pie nabiņas,
Abejēs padusēs.
Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.
Vai, vai, Jānīti,
Tavu asu rīku!
No zirga lēkdams,
Nodūra sivēnu.
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
Ai, sirsniņ, ai, mutīt,
Samijam biksītēm;
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkopiņ’!
Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.
Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātadziņa rociņā.
Kur meitiņas apčurāj’šas,
Aug zāle žuburiem,
Sanāca stalti dēli
Sprauž pie savas cepurītes.
(grāmata: “Latviskās sadzīves tradīcijas un godi“)
Pētera diena – Kristietībā tā ir Sv. Pētera diena, savukārt folklorā – Jāņa dvīņubrāļa diena, kas iezīmē vienas sezonas divus punktus.
Ja Jāņi ir vasaras pilnbrieda punkts, tad Pēteri ir kā pāreja uz rudens pusi, uz ražas novākšanas laiku. (Janīna Kursīte, apollo.lv; 2004)
Pēc seniem ticējumiem tikai ar Pēterdienu sācies īstais siena laiks.
Pēteri uzskata arī par aizsargātāju pret zagļiem un ļaunām slimībām.
[zināšanai] Pērkons baltu tautas ticējumos ir augstākais Dievs.
Ei Jānīti, Pēterīt,
Kam nācāt vienu viet’?
Kad bij man kroni pīt,
Kad snātnīti balināt?
Vai Jānīti, Pēterīti,
Kam tekat vienu ceļu?
Man balsīte aizsmakusi,
Nevar’ abus nolīgot.
Kad aizgāja Jāņu diena,
Tad apklusa lakstīgala,
Tad dziedāja Pēterbērni,
Ogu laiku gaidīdami.
Ai Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, lapainīti!
Jāņa ziedu neredzēja
Aiz Pētera lapiņām.
Jōņa zōle plotōm lopom,
Pītereiša vēļ plotōkom,
Pītereiša vēļ plotōkom,
Kopōtōmi maleņomi.
Jānīts kūla Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti;
Pēterīša paša vaina,
Kam puķītes izkaisīja.
Lieldienas olu krāsošana
Kad olas vāra, tad nevajaga uguni pūst, lai tās neiet pušu.
SARKANS Dzērvenes, dzērveņu sula Avenes Sarkanās bietes 1/2 l sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar 2 ēdamkarotēm etiķa, turpat pievāra klāt arī olas un ļauj 1-2 stundas sakrāsoties. Sarkano vīnogu sula Asinszāles
SARKANBRŪNS Alkšņu mizas
BRŪNS Melnās tējas novārījums Toņu dažādībai sīpolu mizu novārījumam var pieliet melleņu sulu. Sīpolu mizas Ņem daudz sīpolu mizu, aplej ar ūdeni un vāra 30 minūtes, tad pieliek vārāmās olas. Olu raibumam novārījumā var izkausēt parafīna gabaliņu.
GAIŠI BRŪNS Kafijas novārījums 100 g smalki samaltas kafijas ieber 1 litrā ūdens lēnām uzvāra un ļauj 10 minūtes ievilkties, pēc tam kafijūdenī izvāra olas.
ZAĻGANBRŪNS Samteņu ziedi Kaltētās samtenes jāievāra iepriekšējā dienā pirms krāsošanas, lai labi ievelkas.
ZAĻŠ Rudzu zelmenis Pelašķi Piparmētras
ZAĻGANDZELTENS Kumelītes 8 ēdamkarotes kumelīšu ziedu pārlej ar 1 litru verdoša ūdens un ļauj pusstundu ievilkties. Pēc tam novārījumu izkāš caur sietu, tajā ieliek vārītas olas un tur 2 stundas. Dzeltenas ābolu mizas Bērzu lapas Novārījumu gatavo no jaunu vai kaltētu bērzu lapām. Tās aplej ar ūdeni un kārtīgi nostādina. Iegūtajā šķīdumā vāra olas 10 minūtes.
DZELTENS Kurkuma (imbirs) 3 ēdamkarotes kurkumas ieber 1/2 litrā Ūdens uzvāra,ieliek olas un ļauj vairākas stundas ievilkties. Valriekstu čaumalas 2 ēdk. valriekstu čaumalu saberž un ievāra 1/2 litrā ūdens. Iegūtajā krāsas šķīdumā uz 1-2 stundām ieliek karstas olas. Pūpolu zari ar mizu Seleriju vai ķimeņu sēklas Kliņģerīšu ziedi vai liepu tēja
GAIŠI DZELTENS Apelsīnu vai citronu mizas Nātru vai spinātu lapas Burkāni Ābeles zariņu mizas Zariņu nomizo, mizu iekšpusītes iekasa katliņā un vāra 30 minūtes. Krāsa gatava.
ZILPELĒKS Mellenes Pēc krāsošanas nedrīkst slaucīt vēl nenožuvušas olas, jo var nobrukt krāsa. Melleņu kompots (ievārījums) vai upeņu ievārījums Olas tajā vāra apmēram 10 minūtes, pēc tam ļauj ievilkties vēl otras 10 minūtes, lai košāka krāsa.
ZILS Sarkanie kāposti Sīki sakapātu kāpostu iemērc uz nakti puslitrā ūdens, pievienojot 6 ēdamkarotes baltā etiķa. No rīta tur iekšā ieliek jau vārītas olas.
VIOLETS Aroniju sula Puslitrā uzvārītas aroniju sulas uz pāris stundām ieliek olas, lai iekrāsojas. Karkadē tēja Violeto sīpolu mizas Ņem daudz sīpolu mizu, aplej ar ūdeni un vāra 30 minūtes, tad pieliek vārāmās olas. Olu raibumam novārījumā var izkausēt parafīna gabaliņu.
Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
ŽELEJAS OLAS Izurbināt olai resnajā galā caurumiņu, izķeksēt saturu, čaumalu labi izmazgāt tekošā ūdenī. Glāzi krāsainas sulas (apelsīnu, burkānu, dzērveņu, jāņogu) uzliet 10-12 gramiem želatīna un ļaut uzbriest 20 minūtes. Pec tam pievienot dažas ēdamkarotes cukuru un sildot maisīt kamēr želatīns izkūst. Saliet masu sagatavotajās čaumalās, atdzesēt un uz 1-2 stundām ielikt ledusskapī. Pēc tam notīrīt čaumalas (labāka rezultātam uz 15 sekundēm ‘olu’ var iemērkt karstā ūdenī) un, pēc iedvesmas, izdaiļot ar putukrējumu.
ŠOKOLĀDES OLAS Izpūst olas no čaumalas, izveidojot vienā galā pēc iespējas mazu, bet otrā — lielāku caurumu. Čaumalu kārtīgi izmazgāt tekošā ūdenī, dažas minūtes sterilizēt verdošā ūdenī un labi izžāvēt. Ūdenim var būt pievienota kāda krāsviela čaumalas iekrāsošanai. Sausās čaumalas kaut kā novietot stabili, ar lielāko caurumu uz augšpusi. Ūdens peldē izkausēt šokolādi bez piedevām, kombinēšanai var gan balto, gan tumšo. Uzmanīgi un nesteidzīgi, lai nepaliek gaisa burbuļi, piepildīt olu čaumalas ar šķidro šokolādi, izmantojot konditorejas maisiņu. Ja cauruma diametrs ļauj, procesa laikā čaumalā var piemest riekstus un rozīnes. Piepildītās olas kādas četras studas pacietīgi jānotur ledusskapī.
KRĀSAINAS OLAS «Skaistums nāk no iekšām » Krāsot var ne tikai formu – olu čaumalas, bet arī pašu saturu. Olas vāra 3 minūtes, tad izņem un ar adatu dažās vietās pārdur čaumalu. Atsāk vārīšanas procesu.
PROCESS Olas svaiguma mērīšanai ūdens burkā izšķīdina ēdamkaroti sāls. Ja ola nogrimst, tā ir svaiga. Ja peld pa virsu — nu, paši zināt, kas tā dara. Ne visai svaigas olas peldēs kaut kā pa vidam. Lai olu čaumala saglabātos vesela līdz vārīšanās beigām – olas pirms vārīšanās 1 stundu vajag paturēt istabas temperatūrā. Ūdenim pievieno 1 lielu sauju sāls Lai olas krāsotos vienmērīgi, tās vispirms jāattauko. To var darīt ar spirtu vai siltu ziepjūdeni, sālsūdeni, etiķūdeni. Dēļ etiķa pievienošanas krāsas šķīdumas, olas kļūst košākas, bet švakrākas. Olas vārīt labāk uz mērenas liesmas. Pie lēnas uguns cietāks sanāks dzeltenums, bet pie spēcīgas — baltums. Rezultāts būs košāks, ja olas uz nakti atstās ledusskapī tās pašas krāsas šķīdumā . Lai olas labāk spīdētu, tās apstrādā ar sviestu, speķa ādiņu vai eļļu.
CITI KRĀSOŠANAS VARIANTI Olas var: Samitrināt un apvārtīt putraimos, rīsos u.tml. Aplipināt ar zaļumu lapiņām, sīpolu mizām. Pirms krāsošanas izraibināt ar sveces parafīnu vai etiķi, tad apstrādātās vietas nenokrāsosies. Notīt ar krāsainiem vilnas diegiem vai kancelejas gumijām. Lai pielipinātie palīglīdzekļi nebirtu nost olas aptin ar lupatiņu, marli vai neilona zeķi. Vispārējam raibumam krāsas šķīdumā var samest egļu skujas.
NEKRĀSOŠANAS VARIANTI Ja negribas pēc krāsošanas darbiem virtuvē taisīt remontu, var iztikt arī ar līmi un fatāziju. Olas var aplīmēt ar pūpoliem, sēklām, makaroniem, graudiem, herbāriju, papīra aplikācijām, dziju utt. utt. Pērlītes ūdens peldē izkausē parafīna sveci un tajā pamērcē olu, lai pārklājas ar vairākām parafīna kārtiņām. Pēc tam ar pinceti ņem pa vienai pērlītei, uzkarsē sveces liesmā un piekausē pie sagatavotās olas.
Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā
Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!
Došu olu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu;
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.
Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas – būs jauktas!
No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā!
Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.
Lieldienās kad saule lēca
Zvēri modās gailis rēca
Visi stāv un stulbi bolās
Zaķis tetovē sev olas
Zaķītis aiziet ciku – caku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku.
Augstu šūpot, zemu krist
Tikai olas nesasist!
Cieni Olas tā, kā nākas
Jo no olām dzīve sākās!
Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.
Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Gaiši nāca, drīz atnāca.
Tā bagātā Lieldieniņa.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Iet pār lauku kūpēdama
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Nāk Jaunais gads,
Nāk egļu smarža liega
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt.
Ielaid debess atspīdumu telpā
Šonakt atnāks eņģels kluss
Sasildīties tavā siltā elpā.
Lai jaunajā gadā prieka eņģelis vienmēr ir tev blakus.
Lai Tavas dienas ir baltas un domas gaišas,
lai sapņi piepildās un skumjas atkāpjas,
lai nākamā diena ir labāka par šodienu,
bet šodiena, lai labākā, kas bijusi.
Tev izdosies. Tu vari. Tev pieder pasaule!
Tu esi mana saule,
Mana zeme un gaiss,
Tu esi man viss
Uz šīs pasaules!
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Es mīlu tāpēc,ka starp mums ir aiza;
Kur visi izdzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ,ka starp mums ir vārdi;
Kuri neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ,ka tik vēja šalkās ir mūsu satikšanās prieka zvans un tādēļ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi mans.
Es mīlu tādēļ,ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un,ka starp manu un tavu dienu lauž visus tiltus bezgalīga nakts!
