Pēterdienas / Pērkona dienas / Lapu dienas vēsture

Pētera diena – Kristietībā tā ir Sv. Pētera diena, savukārt folklorā – Jāņa dvīņubrāļa diena, kas iezīmē vienas sezonas divus punktus.

Ja Jāņi ir vasaras pilnbrieda punkts, tad Pēteri ir kā pāreja uz rudens pusi, uz ražas novākšanas laiku. (Janīna Kursīte, apollo.lv; 2004)

Pēc seniem ticējumiem tikai ar Pēterdienu sācies īstais siena laiks.

Pēteri uzskata arī par aizsargātāju pret zagļiem un ļaunām slimībām.

[zināšanai] Pērkons baltu tautas ticējumos ir augstākais Dievs.

Pēterdienas pantiņi

Ei Jānīti, Pēterīt,
Kam nācāt vienu viet’?
Kad bij man kroni pīt,
Kad snātnīti balināt?

Vai Jānīti, Pēterīti,
Kam tekat vienu ceļu?
Man balsīte aizsmakusi,
Nevar’ abus nolīgot.

Kad aizgāja Jāņu diena,
Tad apklusa lakstīgala,
Tad dziedāja Pēterbērni,
Ogu laiku gaidīdami.

Ai Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, lapainīti!
Jāņa ziedu neredzēja
Aiz Pētera lapiņām.

Jōņa zōle plotōm lopom,
Pītereiša vēļ plotōkom,
Pītereiša vēļ plotōkom,
Kopōtōmi maleņomi.

Jānīts kūla Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti;
Pēterīša paša vaina,
Kam puķītes izkaisīja.