Pagājušajā nedēļas nogalē beidzot arī mēs ar Undīni atklājām velosezonu, kad tika veikta velosipēdu apkope, tos nomazgājot, saskrūvējot un iemēģinot ierasto velo maršrutu Upeslejas – Rīga – Upeslejas. Tā kā pirmajās dienā es biju saģērbties pārāk plāni, tad tālāk par “Armēņu virtuvi” (garšīgi šašliki!!!) Ulbrokā netiku. Toties, meklējot īsāko un interesantāko ceļu atpakaļ, nolēmām doties pa vietējiem lauku ceļiem.
Izvēloties šķietami īsāko ceļu, atklājām, ka aiz meža ir noslēpties vēl kāds ciemats (Dzidriņas un/vai Jaunsiši), kurā ir ļoti kluss un būtu interesants dzīvošanai, ja vien būtu tuvāk autobuss. Toties radām atbildi uz jautājumu, kādēļ šķietami mazās pieturās, kāpj iekšā un ārā no 6835./6827. autobusa diezgan liels cilvēku skaits.
Jau pirmajās dienā tika piepildītas dažu pēdējo dienu vēlmes – ceļojums un šašliki. Ceļojums šobrīd bija ar velosipēdu, savukārt šašliks tika ēsts jau pieminētajā Ulbrokas “Armēņu virtuvē”, kur tas ir ievērojami vairāk/lielāks nekā 2009. gadā iecienītā apvedceļa ēstuve pie Mazās Juglas. Izskatās, ka turpmāk biežāk iegriezīsimies Ulbrokas ēstuvē, jo tā ir arī pa ceļam uz Rīgu, braucot ar velosipēdu. Lai gan pie apvedceļa esošajai ēstuvei tuvumā ir Mazā Jugla, kuras krastos vasarā var arī papeldināt kājas.
Otrajā dienā devāmies uz Rīgu ikdienas darīšanās, bet vakarā vēlreiz iebraucām pa iepriekšējā dienā atklāto ceļu cauri mežam. Lai gan sanāca izbraukt diezgan palielu līkumu, domāju, ka bija tā vērts.
Līdzīgi raksti
