Ja nemaldos, tad skolā vajadzēja pastāstīt kādu tu iedomājies savu dzīvi pēc 5,10,20 vai cik nu tur tiem gadiem. Tāpat arī darba intervijās viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem bija: “Kur Tu redzi sevi pēc 5 gadiem?“.
Šobrīd neatceros par ko domāju skolā, toties ļoti labi atceros, ka bērnudārzā, kad lielākā daļa puišu vēlējās būt automašīnu vadītāji vai lidotāji, es vēlējos kļūt par mākslinieku. Nekad tā arī neesmu domājis par sevi kā par mākslinieku (neskaitot formāli uz papīra). Lai gan vienmēr lielākā vai mazākā mērā esmu ar māksliniekiem saistīt, sākot jau ar dejošanu, nevalstiskās organizācijas (biedrības) “radošā apvienība MYSTYLe art” izveidi, paralēli uzturot e-art.lv. Dejošana beidzās līdz ar vidusskolu, no biedrības (oficiāli) izstājos pirms gada, vienīgais, kas šobrīd atlicis ir e-art.lv.
Pieci gadi pagātnē
Ja man kāds pirms pieciem gadiem teiktu, ka es veidošu un uzturēšu interneta mājas lapas un ka interneta saturs būs mans vienīgais ienākumu avots, noteikti pasmietos. Toreiz prioritāte bija biedrība “radošā apvienība MYSTYLe art” un attiecīgi, biju cerējis, ka tās būs izveidojusies par lielāku organizāciju, kura rīkos plašākus koncertus un kurā vēlēsies iesaistīties ikviens jaunais mākslinieks, kuram būs nepieciešams atbalsts. Sapņi :)
Tomēr, pirms pieciem gadiem, tieši šajā brīdī atrados Grieķijā savā brīvprātīgā darba vietā Serres pilsētā, visticamāk, pie datora, veidojot organizācijai pirmo mājas lapu ar satura vadības sistēmu (CMS) un domās jau nedēļas nogalē, kad atkal brauktu uz Salonikiem (Thessaloniki) un ietusētu vāciešu, latviešu, itāļu un poļu kompānijā. Tā laika ieraksts no brīvprātīgā bloga izsaka vairāk:
Lai-nu-kā 17.11.2005 bija mana dz.d., kad daudzi nu jums arī mani apsveica. Paldies!!! Neko īpašu nedarīju. Vakara vienkārši aizgāju uz vienu baru, kur mani uzaicināja īpašnieks, lai uzsauktu pudeli laba (tiešām laba) vīna un uzkodas. Ā, nu ja, pa dienu mani apsveica arī radio – gan tiešajā ētera, gan tā. Lai nu kā, bija arī 5 min intervija.
18.11.2005 “latvian party” @ Thessaloniki. Bez komentāriem par vakaru.
19-20.11.2005 pavadīju atkal pie Yvonnas un (laikam) visas german community. Atsvaidzināju savas zināšanas vācu valodā tiktāl, ka sestdien ierodoties (1mo reiz) pie Ingas dzīvoklī viena no pirmajam frāzēm bija vācu valodā. Naktī no 19. uz 20. sadedzināju savu jaku ar cigareti. Tagad manu mīļāko jaku rotā pamatīgs coķis kabatas rajonā…
Ko lai saka : jauks weekends bija.
Tagadne: 28. gadi un laiks turpina skriet uz priekšu
Jep! Rīt ir mana dzimšanas diena! Kļūstu vecāks, cerams, arī gudrāks, un mierīgāks. Šodien braucot uz autoskolu, atcerējos, ka vajadzētu padomāt par nākotni: “Kur es vēlētos būt pēc pieciem gadiem!” vs. “Kur es būšu pēc pieciem gadiem…“. Dižpārdoklī “Noslēpums” (The Secret, Rhonda Byrne), ko man iepriekšējā gadā uzdāvināja māsa (un ko tā arī nevaru izlasīt, jo “grāmata pie katra lasītāja atnāk, tad kad to vajag“. Vēl nav “atnākusi”.) ir teikts, ka nepieciešams jau iedomāties kur tu esi nākotnē un uzvesties tā, it kā tā jau būtu tagadne. Un tas ir jāpasaka skaļi, lai “Visums dzird”.
To ko esmu iedomājies, blogā nerakstīšu, jo jau tagad zinu, ka mana dzīve tā vai citādi ir bijusi sadalīta piecgadēs. Realitāte ir tāda, ka par to, ko es sapņoju pirms pieciem gadiem, izrādījās dzīves realitāte interneta jomā. Ņemot vērā, ka mana piecgade ir jau sākusies vairāk kā pirms gada, tad sava veida ieceres ir.
Tagadne ir tāda, kāda tā ir. Un man tā patīk! Ir diezgan amizanti redzēt cilvēku sejās izbrīnu, par to, ka man ir labi, bet ne jau tādēļ, ka man būtu labs darbs (ar darba devēju), bet tādēļ, ka strādāju pats sev. Man atbilde parasti ir, ka vajag tikai saņemties un ar nedaudz ietaupījumiem, beidzot sāk darīt to, kas patiešām patīk. Un tad arī viss sanāks.
5 gadi nākotnē
Optimistiski! … Patiešām. Iespējams, nedarīšu daudzas lietas, ko daru tagad, bet būšu pievērsies, kaut kam pavisam citam. Un tomēr, zinu, būs labi!
Un kā ir Tevi?
Kā bija pirms 5 gadiem un kāda izskatās tuvākā nākotne?
Nav komentāru.
TrackBack URI