Vakar kaut ko vēlējos ierakstīt savā twitter kontā. Padomāju un tomēr to neizdarīju. Runa bija par kādu no “atkarībām”, piemēram, diena bez twitter. Dažreiz ir tik dīvaini uzzināt ko cilvēki uzskata par svarīgu, lai to pasniegtu tieši tādā veidā.
Cilvēki atsakās no nevajadzīgām lietām, bet kurām citi dzīvo ikdienā:
- diena bez iepirkšanās,
- diena bez auto,
- diena bez datora,
- diena bez telefona,
- diena bez interneta,
- diena bez alkohola (dzeršanas),
- diena bez draugiem.lv :),
- diena bez darba,
- diena bez…
Tad nu lūk rodas jautājums, bez kā cilvēki var dzīvot un bez kā patiesi dzīvo. Man diezgan bieži ir teikuši, ka nevarētu ne dienu pavadīt bez datora vai interneta. Varu – ceļojumos. Liela daļa tuvu cilvēki zina, ka esmu spējīgs dzīvot pietiekami askētiski vai pat no ļoti daudz kā atteikties principa pēc.
Aizraušanos no atkarības ir pagrūti atšķirt. Man ir paveicies, ka ar savu aizraušanos varu arī nopelnīt sev ne tikai iztikai, bet arī izklaidei. Kaut kas tāds man nebija ne sapņos rādījies pirms daudziem gadiem.
Otra lieta: ja man tava atkarība vai aizraušanās nav pieejama ikdienā, vai mani tā tagad interesē? Vai tas ka, Tu esi saņemies no kaut kā atteikties nozīmē, ka Tev no manis būtu jāsaņem uzslava vai jebkurš cits uzmanības apliecinājums? Un tomēr ir lietas kuras pasakot skaļi, nākas pildīt kā solījumus.
Nez kā ir ar citiem cilvēkiem?
Nopietni? Man jau kā nedēļa bez draugiem.lv … kaut kā neredzu jēgu tur sēdēt, ja ir tāds profesionāls rīks kā facebook.com :) Kam man tāds sociālais tīkls, kas tā arī paliks bērnu autiņos?