Laikā starp pastāvīgo darbu, bezpeļņas nevalstiskās organizācijas (NVO) aktivitātēm un “čibināšanos ap saviem projektiem” radās ideja, ka to visu varētu darīt arī daudz oficiālāk. Iespējams, pirmais grūdiens bija, kad saņēmu savu pirmo honorāru (autoratlīdzību) par pirmo uztaisīto mājas lapu kādai NVO. Jau otro klientu apkalpoju kā pašnodarbinātais, neko daudz nezinot par līgumiem, nodokļiem un citām lietām, kas atšķīrās no bezpeļņas projektiem. Tāpat arī pirmais atalgojums (2007. gadā) bija simbolisks, jo bija vēl pastāvīgs darbs un peļņa bija sekundāra.
Darbs starp darbiem
Otrais lielais vilnis bija, kad aizgāju no Latvijā nelielas Lietuvas reklāmas aģentūras un pamazām uzsāku veidot citiem mājas lapas, bez portfolio, pat neizmantojot savu vārdu, jo joprojām tikai mēģināju saprast vai tas ir tiešām tas, ar ko tuvākajos gados pelnīšu. Darbi bija mazi, piņķerīgi, bet nopelnīt varēja. Precīzāk, pietika, lai nosegtu ikdienas izdevumus un aizietu ar draugiem vēl uz kādu krodziņu vai pasākumu. Pēc neilga laika sāku strādāt jau lielākā uzņēmumā kā darbinieks, vienlaicīgi esot arī pašnodarbinātā statusā.
Pastāvīgais darbs un pašnodarbinātība
Kamēr strādāju, neuzņēmos nekādus lielākus projektus, jo pastāvīgais darbs likās vērtīgāks. Lai arī abi ļoti labi papildināja viens otru, tomēr strādāt starptautiskā uzņēmumā, kuros ir ļoti garas birokrātiskās ķēdes līdz lēmumu pieņemšanai, un būt strādāt pašam sev bija ļoti atšķirīgi – ja pirmajā ir ilgi jāgaida apstiprinājums, tad otrajā jau ir lielāka atbildība par katru pieņemto lēmumu. Starp citu starptautiskajam uzņēmumam vajadzēja apmēram gadu, lai sāktu lietot ikdienā “sociālos medijus” ar klientiem. Laikam jau tas, ka zināju, ka veidot mājas lapas var arī citādāk, ātrāk un kvalitatīvāk, lika pārdomāt savas gaitas uzņēmumā.
Aiziet no darba, lai strādātu.
Daži paziņas un ģimenes locekļi sākotnēji teica, ka tā bija kļūda aiziet no liela uzņēmuma un uzsākt pašnodarbinātā gaitas. Laikam jau vajadzēja laiku, lai parādītu, ka tas bija tā vērts. Līdzīgi kā vajadzēja laiku, lai pierādītu, ka darbs bezpeļņas organizācijā un projektos var būt daudz noderīgāks, aizraujošāks un izglītojošāks (apceļoju lielāko daļu Eiropas nepilna gada laikā).
Joprojām nenožēloju nevienu no izdarītajām izvēlēm, jo daru to pašu darbu, ko darītu birojā, kādā firmā, tikai tagad varu pats izvēlēties kad, cik ilgi un kā strādāt.
Un tā jau apmēram gadu (kad sāku strādāt 100% freelance) strādāju kā mājas lapu izstrādātājs mediabox.lv. Tā kā, ja nepieciešama mājas lapa vai blogs, ienāc web lapā MediaBox.lv!
Un jā, tas nenozīmē, ka man darbs birojā nepatīk, galvenais ir lai kolektīvā būtu harmonija. Es joprojām esmu gatavs strādāt kādā firmā kā darbinieks.
