Atskats uz 2007. (trešā daļa) [3/3]. Noslēgums.

Noslēguma daļa rakstiem par 2007. gadu. Šoreiz no septembra līdz gada beigām un jauno gadu.

Undīne 2008

Pēc jauki pavadītajiem festivāliem, atgriezos darbā, bet pēc kāda laika sapratu, ka šī darba vieta nav man- “Goodbye Partizāns (.lv)” un uzrakstīju atlūgumu. Lai vai kā šobrīd atskatoties atpakaļ, konstatēju, ka problēma bija nevis firmā vai samaksā, bet gan tās vadītājā. Kā laiku pa laikam man atgādināja Rūta, tad “zivis pūst no galvas”. Jebkurā gadījumā aiziešanas process izvērtās pietiekami košs un nepatīkams abām pusēm. Teiksim tā, šī bija reize, kad atteicos piekāpties. Rezultātā skaļi vārdi, apvainojumi un citas neiecietības pazīmes komunikācijā. Par to arī pēc mēneša uzrakstīju dažus ierakstus (kur populārākais bija “Kāpēc aizgāju no SIA Partizāns?“, kurš joprojām ir viens no lasītākajiem ierakstiem blogā), pārliecinoties, ka tas nekaitēs darbiniekiem. Īstenībā, rakstot to ierakstu, nedomāju, ka kāds arī izlasīs, bet pārsteidza fakts, ka to ir lasījuši “konkurenti” un daži klienti. Pēc būtības panācu to, ko vēlējos. šis atgadījums ļāva arī kļūt tuvākiem (ne fiziski :) ) ar nu jau bijušajiem darbiniekiem, kas priecē. Un sākot ar oktobri kļuvu oficiāli par bezdarbnieku un sāku meklēt jaunu darbu. Lai arī bija doma sākt darboties tajā pašā jomā (BTL), bet nu izrādījās, ka man ir (laikam) pārāk augstas prasības pret darba devēju un atalgojumu vai arī ļoti bieži netika izlasīts mans CV līdz galam, tikai caurskatīts, ievērojot “skaistos, seksīgos” nosaukumus.

Vienlaicīgi meklējot jaunu darbavietu, bija ļoti daudz brīvā laika, sāku atkal pievērsties savam blogam un drukāt tekstus. Būtībā tā bija atgriešanās. Sāku kā visi, taustīties pa tēmām, par ko varētu rakstīt. Varētu nosaukt, ka tā bija tāda spēlēšanās ar jaunu mantiņu. Nu jā un oktobris arī bija tāda kā atdzimšana. Tad arī ieguvu pirmo labumu no blogošanas, kas bija Artūra piedāvājumu ievietot īsu klipiņu blogā un iegūt biļetes uz Alus cilvēka izrādi. Vēl 12. oktobrī Lindai bija dzimšanas diena, kurā bija jāierodas priecīgam un smaidīgam, jo “līdzi jāņem labs garastāvoklis, jo īgņas netiks ielaisti (pilnīgi nopietni)“. (Manas atsauksmes no pasākuma nav saglabājušās, labi, ka ir nekur.lv, kur var meklēt kopijas (backup))

(…) ierados laikam ap 23:00. Īstais laiks, lai pasākums sāktos priekš manis. Kas man patika, bija jaunas sejas. Piemēram, Undīne. Īstenībā visa vakara laikā ar viņu īpaši neparunāju, bet no rīta, kad visi jau/vēl gulēja… tad gan. īstenībā bija patīkami iepazīties ar jauniem cilvēkiem un ieraudzīt jaunas sejas, rupjāk – svaiga gaļa!

Vakara gaitā tapa arī Harīša un dialogs/paziņojums par mani un meitenēm :D Tagad ir materiāls jaunu meiteņu atbaidīšanai vai pievilināšanai, atkarīgs no situācijas.

Sen nebiju biji pirtī, sanāca arī tur ieiet. Vispār pirtī arī bija patīkami, ņemot vērā, ka man tās sagādā dažāda veida neērtības attiecībā uz veselību, tad šoreiz kāpināju izturības līmeni :)

Rīts. Apmēram 2vu stundu saruna ar Undīni par šo un to… arī neko :) (…)

Undīne. Meitene no foto. Mana draudzene. Īstenībā pie Lindas biju ieradies tikai, lai atpūstos un biju apņēmies ne ar vienu meiteni (ja nu?) neielaisties. Tā arī pagāja vakars, bet ņemot vērā, ka es nevaru iemigt tusiņos, tad biju pēdējais, kurš centās aiziet gulēt. Nesanāca. Tā pavadot gultā tikai ~5 minūtes, pamodās Undīne. Nokāpa stāvu zemāk uzpīpēt… Augšā ilgi nenāca. Es nokāpu lejā… Un mums sākās “sarunas par neko” un tad vienā brīdī izdomājām, ka vajadzētu doties mājās (katram uz savām). Linda saldi čučēja, nevēlējāmies traucēt. Aizgājām uz pieturu, pa ceļam joprojām runājot “par visu un neko” Tāds bla-bla-bla… Iespējams nekas arī nebūtu turpinājies, ja pirmdienā viņa mani nebūtu uzrunājusi draugos, arī uzaicinot draudzēties. Drīz jau pārgājām uz dinamiskāku sarunu telpu – skype čatu. Joprojām es ar nenopietnu attieksmi, jo tā arī nevēlējos atzīt, ka iespējams Undīne vēlas ko vairāk. Tā nu čatojām atkal “par neko” ar nelieliem flirtiem pa vidu. Tā pa jokam uzaicināju Undīni satikties. Joks paliek joks… Bet nu pēc kāda laika (čatojot), nolēmām, ka jāsatiekas. šajā brīdī lieti noderēja Artūra iedotās biļetes uz izrādi. Kas arī bija mūsu pirmais randiņš. Laikam arī vienīgais (?). Neatceros vairs. Katrā ziņā par izrādi un Undīni tapa arī divi ieraksti – “Alu cilvēks (Pirms izrādes)” un “Pēc izrādes. Rendez-vous un tēja“. Nu un tad jau bija mana dzimšanas diena. Pēc kuras tad arī ar Undīni nolēmām, ka būsim kopā (pēc mēneša, kad pirmo reizi redzējāmies un tikai vienu reizi tiekoties!!!) ar visām izrietošajām sekām…

AIDS diena 2007. radošā apvienība MYSTYLe art, LMA Studentu klubs, Jaunatne pret AIDSAp to laiku vairāk pievērsos savai organizācijai “radošā apvienība MYSTYLe art“, kurai veltīju vairāk laika. Lai arī pēc vasaras aktivitātēm bija iestājies nogurums. Pievērsos aktivitātēm, kas saistītas bija ar AIDS dienas pasākumu LMA Studentu klubā. Pasākumā prezentējām arī grāmatu, kas bija tapusi vasaras laikā (80 kg ja kas!). Lai arī sākotnēji vēlējamies rīkot paši savu pasākumu, vēlāk nāca piedāvājums, pievienoties pasākumā, ko organizēja organizācija “Jaunatne pret AIDS“. Tā retā reize, kad MYSTYLe art LMA Studentu klubā nerīko pati pasākumu, bet ir viesu/mākslinieku/dalībnieku statusā.Bija citādāk. Neapšaubāmi.

Un atlikušajā gada daļā, nu jau ar Undīni,turpinājām apmeklēt izrādes ar ielūgumiem/brīvbiļetēm (īsāk: nemaksājot) un izbaudījām kultūru. Un kā jau tas pienākas arī Jauno 2008. gadu sagaidījām kopā.

Hepī end? Nu ne gluži :) vēl jau esmu dzīvs un turpinu rakstīt (nu jau) vairākās lapās vienlaicīgi.


pārskatīts pilnībā, daļēji vai nemaz: 2015. gada 18. aprīlis

 
 
Fotografēts ar COOLPIX S50
ISO: 100
diafragma : 3.3
fokusa attālums: 6.3
ekspozīcijas ilgums: 0.033333333333333
uzņemšanas laiks: 2008-02-08 15:45:41

Jau 5 atsauksmes par Atskats uz 2007. (trešā daļa) [3/3]. Noslēgums.

!!!

#1211

nē nu man nav ko teikt :)

`rolandinsh`

#1212

:P būtu labāk ierakstījusi to, ko rakstīji SKYPE :D :P

!!!

#1213

:P

Kikuracijs

#1214

Klab.lv ari var redzet, kas Tavus rakstus ir lasijis?

`rolandinsh`

#1215

KiKī: nezinu!