Pabeidzu semestri ar augstāko vērtējumu uzņēmējdarbībā un inovācijās

Ja manu blogu lasa regulāri, tad noteikti jau ir zināms, ka studēju uzņēmējdarbību un inovācijas Vejlē, Dānijā. Pāgājušā gada jūnijā Odensē pabeidzu pirmā līmeņa studijas mārketingā (AP degree in Marketinga Management) un īsi pēc tam uzsāku Vejlē esošās (Top-Up degree in Entrepreneurship and Innovation), lai iegūtu pilnu profesionālo bakalauru. Beidzot.

Un pirmais semestris Vejlē tika pabeigts ar augstāko novērtējumu “12” (pēc Dānijas 7 līmeņu vērtējuma: 12, 10, 7, 4, 02 = ieskaitīts, 00, -3 = neieskaitīts), kas Latvijā ir pielīdzināms novērtējumam “10”.

Facilitation in Vejle. Exam in Entrepreneurship and Innovation.
Facilitation in Vejle. Exam in Entrepreneurship and Innovation.

Stratēģija, komanda un sadarbība

Neslēpšu, ka studējot Odensē mārketingu, pirmo un otro semestri neuztvēru nopietni, jo biju domājis, ka nozīme ir tikai pēdējam un gala atzīmei. Kļūdījos. Lai arī studijas mārketingā pabeidzu ar “10” (pēc Dānijas sistēmas), tomēr pirmie semestri bija ar zemākiem novērtējumiem.

Uzsākot studijas Vejlē, jau no pirmās dienas uzdevums sev bija izprast katru kursabiedru un atrast labākos grupas biedrus semestra darbam. Pateicoties tam, ka Dānijā lielākā daļa uzdevumu notiek grupās, to bija viegli īstenot. Ātri vien izkristalizējās cilvēki ar ko ir vērts iet izklaidēties, veidot kopīgus projektu vai abus. Grupiņa ar ko sākām izklaidēties, izveidojās ļoti ātri. Un salīdzinoši liela bijām priekš 30 cilvēku klases – 8. Tas ļoti bieži lika mums dalīties mazākās grupiņām, bet apspriešanās notika kopīgi, neatkarīgi no tā, kurā grupā bijām. Un parasti viss notika pēc uzdevumu piemērotības katra individuālajiem studiju mērķiem.

Strādājot kopā arī ar citiem, ātri vien atradām citu stiprās un vājās puses. Neviens nav perferts. Bet, ja strādā labā komandā un ir laba komunikācija, tad tas nav sķērslis. Es biju viens no tiem, kurš var izmantot un “izbraukt” pateicoties pieredzei, citiem bija spēcīgākas akadēmiskās zināšanas. Apvienojot šīs lietas, veidojas salīdzinoši spēcīgs pamats labai studiju grupai. Parasti viss dalījās divās grupās, kad bija jāizvēlas temats – strādāt ar lielu kompāniju vai mazu. Vejlē foršākās, kā lielās, skaitās LEGO un SIEMENS. Un mazās parasti ir vietējie uzņēmumi. Man ikdienā jāstrādā ar mazajiem un vidēji lieliem uzņēmumiem, tādēļ gandrīz vienmēr biju pie “lielo kompāniju” balsotājiem, atceroties pieredzi strādājot starptautiskajos uzņēmumos. Es arī lielākoties centos izvairīties no jebkādas dalības grupās, kuras vēlējās strādāt internetā vai ar mobilajām aplikācijām… tas būtu pārāk vienkārši. Un mans mērķis bija iemācīties ko citu un jaunu.

Un tomēr, eksāmenam tika nolemts strādāt ar vietējo kafejnīcu un palīdzēt viņiem attīties. Jāsaka, ka uz eksāmena izvēles dienu biju palicis bez grupas. Līdz noteiktam brīdim. Es zināju ar ko vēlos strādāt kopā. Man patika grupu veidošanas process – tik daudz kluso telefonu, tik daudz vienošanos, “sevis pārdošanas”, un daudz, daudz kā cita…

Lielākā daļa no visiem bija pieņēmuši, ka strādāšu kopā ar cilvēkiem ar kuriem biju kopā visu laiku. Taču ne šoreiz, jo minimālais cilvēku skaits grupā bija 3. Un mans mērķis bija strādāt ar pēc iespējas mazāku grupu. Liels bija mans pārsteigums, kad uzzināju, ka divas meitenes ar ko vēlējos strādāt kopā, ir vienā grupā, kopā vēl ar vienu spēcīgu kursabiedreni. Tikai pēc tam, kad klases Facebook grupā uzrakstīju, ka meklēju grupu, arī tiku uzaicināts. Arī viņām bija līdzīga stratēģija – pēc iespējas mazāka grupa. Un tomēr,… tiku pieņemts, jo mans “get sh!t done and deliver” (pārfrāzējot latviski: savākties, izdarīt un piegādāt) ir tieši tas, kas nostrādāja. Tādēļ, kā jau rakstīju sākumā, katrā grupā, kurā biju visas semestra laikā, mans mērķis bija sekot šim moto. Moto ļoti labi noder arī manai pašnodarbinātībai, kas joprojām ir mans vienīgais ienākumu avots.

Semestra / eksāmena projekts

Daudz par to nerakstīšu, bet darbs bija interesants. Divu nedēļu laikā bija gan zīmēšana nodarbības, gan citas interesantas nodarbes. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija nedomāt par risinājumiem, ko vēlamies piedāvāt, bet fokusēties uz radošo un inovatīvo procesu. Visiem grupas dalībniekiem sākotnēji tas nāca ar grūtībām, jo ikdienā mūsu uzdevums ir fokusēties tieši uz risinājumiem. Risinājumi tika pieslēgti tikai beigās, kad bija jāraksta par ieteikumiem kompānijai vai novērtējot esošo tirgus situāciju. Bijām arī noteikuši, ka ūdeni neliesim, lai tikai aizpildītu lapas. Beigās tas pat nebija vajadzīgs, jo bijām sarakstījuši stipri par daudz un beigās jau centāmies iekļauties tajos +/- 10%, ko prasības nosaka. Mūsu gadījumā tieši +10% bija augšējais limits, jo pārējo, diemžēl, nācās ielikt pielikumos, kur visi teoriju un izmantoto modeļu plašāki paskaidrojumi tika salikti, atstājot darbā tikai atsauces un varbūt 2 teikumus. Nav jēgas pārdrukāt grāmatas, ja studiju viela ir zināma. Un to var pārbaudīt pielikumā, kurā tā ir izskaidota pašu vārdiem.

Pirms eksāmena bija pēdējā tikšanās un viesiem bija tāda sajūta, ka varējām vēl tik daudz ko uzrakstīt, ja būtu vairāk vietas. Bet ir tā kā ir un tam ir domāts eksāmens, lai izskaidrotu neuzrakstīto. Atšķirībā no mārketinga gala eksāmena Odensē, šī bija darba aizstāvēšana nevis prezentācija.

Tā vai citādi, darbs bija grūts, bet bija tā vērts. Zīmīgi, ka visa eksāmena laikā nebija tādas reizes, kad būtu bijušas nesaskaņas grupā. Visiem bija zināms mērķis – ne zemāk par “10” (pēc Dānijas sistēmas), bet ar domu par “12”. Nostrādāja. Neskatoties uz visām blakus problēmām un lietām, visi veltīja savu laiku, lai mērķis tiktu sasniegts.

Kā teica pasniedzēji pēc eksāmena, meitenēm (kurām ir 6. no septiņiem semestriem ) tā tikai jānotur arī līdz bakalaura aizstāvēšanai, jo viņām šis bija pēdējais akadēmiskais semestris (2. kā Dānijas Top-Up programmā) un tālāk tikai prakse. Bet man – man būšot grūtāk. Ja šādi uzsākts (1. Top-Up semestris), tad ne tikai jānotur vēl 2 semestri (1 akadēmiskais un prakse), bet būs jāatrod jauna grupa no palikušajiem kursabiedriem (esam jaukta tipa klase, kurā mācās kopā 5. un 6. bakalaura semestra kursiem), jo šogad jauni kursabiedri pavasarī nebūšot. Izaicinājums pieņemts! Būs “10” (cerams).

P.S. Atceroties cita kursabiedra pieredzi – nē, es nedraudzējos tikai, lai iegūtu labākus biedrus eksāmeniem un neuzskatu, ka citi ārpus mūsu grupas būtu vājāki. Svarīgi ir apzināties iespēja, piemērotību, sadarbību un komunikāciju ar citiem kursabiedriem. Līdzīga kā pašnodarbinātībā es nejaucu draudzību ar biznesu, arī šeit pielietoju līdzīgu principu. Pat ja ir bijušas nesaskaņas biznesā, tas neliedz, turpināt draudzību (domāju, man tas izdodas. Draugi un paziņas to varētu apstiprināt). Bizness ir bizness.


Nosaukums: Facilitation in Vejle. Exam in Entrepreneurship and Innovation.
Fotografēts ar HERO4 Silver
ISO: 100
diafragma : 2.8
credit: Rolands Umbrovskis
©: Rolands Umbrovskis
fokusa attālums: 3
ekspozīcijas ilgums: 0.286243
uzņemšanas laiks: 2016-12-09 17:20:23

Izsakies arī Tu