EVS Grieķijā: grieķi

Turpinot aprakstīt par to kā man gājis brīvprātīgā darba (EVS) laikā Grieķijā. Kā jau iepriekšējā aprakstā “Eiropas brīvprātīgais darbs: dzīvesvieta un naudas lietas” minēju, ka ar saviem dzīvokļa biedriem nesanāca komunicēt, tad ļoti bieži atrados ārpus dzīvokļa. Un starp citu tas laikam bija labāk…

Mana pirmā interneta satura vadības sistēma un darbs Grieķijā

Parthenon, Acropolis / Akropole, Atēnas

Ik nedēļu brīvprātīgajiem bija kopīga sanākšana vietējā radiostacijā (Rodon FM, tulkojumā ~ Roze FM), kurā darbojās arī mūsu organizācijas vadītāja un EVS koordinatore. Sākotnēji man tur īpaši nebija ko darīt, jo mani pienākumi bija tikai visu nolemto ievietot internetā. Tā kā darbs bija piņķerīgs un bija ļoti daudz jātaisa copy-paste, tad jau pašā sākumā izveidoju mini CMS (interneta satura vadības sistēma), lai atvieglotu sev darbu un padarītu to automātisku, līdz ar to man atlika tikai moderēšana un redakcijas darbs – teksta noformēšana, bildīšu pareiza salikšana, ja tas nebija izdarīts, un vēlāk to visu publicēt. Ja kas, tad mans CMS darbojās līdz pat šī gada vasaras sākumam (kopā mazliet vairāk par četriem gadiem), kad organizācija iegādājās jaunu domeinu un pilnībā pārgāja uz to. Tātad jau sākumā sev nodrošināju daudz brīvā laika, jo tie darbi, ko bija paredzēts izdarīt nedēļas laikā, es veicu dažās stundās.

Grieķu, angļu valoda un greeklish

Pamazām sāku runāties (angliski vēl) ar vietējiem DJ un līdz ar to ieguvu ielūgumus arī uz izklaides vietām, kurās DJ spēlēja. Kā jau tādos pasākumos, iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Un tā sākās mana atpūta Grieķijā. Vispār man bija ļoti ātri jāapgūst valodas pamati, jo ne vienmēr vietējie jaunieši zināja angļu valodu tik labi, lai brīvi sazinātos. Katrā ziņā dažu nedēļu intensīva grieķu valodas mācību stundu apmeklējums vietējos klubos, bāros un kafejnīcās deva vairāk nekā tajā pašā laikā apguvu pie mums iedalīta skolotāja vietējā pieaugušo apmācību centrā. Diemžēl vēlāk apmācību centru jau pēc pirmā mēneša vairs neapmeklēju, jo mainījās stundu laiki un piektdienas vakariem, kas es jau 20:10 sēdēju vilcienā uz Salonikiem (Thessaloniki, Θεσσαλονίκη), Katerini vai Atēnām. To es ļoti nožēloju, jo piemēram latviete Inga no Salonikiem, kas ieradās ar mani gandrīz vienā laikā, bija iemācījusies labāk runāt. Toties ļoti ātri apguvu arī rakstīt greeklish (vai Latinoellinika / Λατινοελληνικά), jo bieži apmainījos ar SMS ziņojumiem. Ja kas, tad aizbraucot uz Grieķiju man nebija mobilais telefons līdzi, to man līdz mana brīvprātīgā darba beigām iedeva kāds vietējais grieķis ar ko biju sapazinies.

Grieķi: draudzīgi un lepni

Myconos, Greece 2009

To, ka grieķi ir draudzīgi, pamanīju uzreiz. Tas bija mans kultūras šoks pēc Latvijas, kur smaidošus cilvēkus uz ielām varēja redzēt daudz, daudz retāk. Un fakts, ka pēc dažu dienu pazīšanās cilvēks ir gatavs man iedot savu mobilo telefonu ar visu SIM (priekšapmaksas) jau bija patīkami. Kā arī sava brīvprātīgā darba otrajā pusē, kad vairs tik bieži nebraukāju uz Atēnām izklaidēties, mēs sākām braukāt arī pa vietējo reģionu izklaidēties. Kā jau daudzās valstīs, arī Grieķijā pēc kāda laika atdzina, ka latviešu meitenes ir skaistākas. Tomēr, lai šo faktu atspēkotu, tēmas bieži pārslēdzās uz Senās Grieķijas vēsturi un ka demokrātija ir dzimusi tieši Grieķijā.

Senās grieķijas kultūra

Man diezgan bieži nācās klausīties par Grieķijas vēsturi un sengrieķu varoņdarbiem (Senās Grieķijas sasniegumiem): demokrātiju Senajā Grieķijā, Grieķijas mitoloģiju, Senās Grieķijas teātri, Grieķijas politiku un plašām izklaidēm ar vīnu Senajā Grieķijā. Tai pat laikā, arī paši grieķi apstiprina, ka no senās Grieķijas labumiem ir palikušas tikai izklaides un vīns, kas tautai nākot tikai par sliktu. Tā kā es Grieķijas vēsturi nepārzināju tik labi, tad es izvēlējos klausīties un mācīties. Es varēju stundām ilgi klausīties par Grieķijas vēstures salīdzinājumu ar mūsdienu moderno Grieķiju, sēžot kādā no kafejnīcām…

Ir gan viena īpašība, kas man ne visai patika dažās vecās grieķietēs – viedokļu uzbāzība. Bet par to uzrakstīšu, kad taps šīgada vasaras atvaļinājuma Grieķijā apraksts.

Kafejnīcas, kafija un cigaretes kā ikdiena

Dzerot auksto grieķu kafiju frappé (frappē)

Pirmais ko ieraudzīju ierodoties Grieķijā bija daudzās kafejnīcas un ēstuves. Atrodoties Grieķijā radās iespaids, ka katram otrajam grieķim ir sava kafejnīca vai ēstuve – citam lielāka, citam mazāka, bet bija. Un tajos brīžos, kad neatrados pie kāda no grieķu paziņas, atrados lielākoties kādā no kafejnīcām dzerot auksto grieķu kafija frappé (vai Greek frappé, Café frappé, φραπές) pa dienu vai aukstu alu (Serres pilsētā bija tikai 3 nosaukumu izvēlē) un/vai kādu kokteili vakarā pēc “darba”, jo lai arī man bija brīvs režīms, tomēr dzert darba laikā būtu nepiedienīgi.

Dzērieni Grieķijā

Pirms došanās uz Grieķiju ikdienā lietoju pārsvarā melno tēju, bet kopš Grieķijas apmeklējuma 2005./2006. gadā tēju ir nomainījusi kafija (stipra!). Ilgie kafejnīcu apmeklējumi, rīta pārrunu sesijas radio darīja savu. Ja no sākuma man likās grieķu kafija / turku kafija ļoti stipra, tad beigās jau to pats sāku vārīt ikdienā, un nevis mazās tasītēs, bet lielajās krūzēs.

Kas man Grieķijas kafejnīcās nepatika bija tas, ka tās visu laiku bija piesmēķētas un pievilkušies visi dīvāni bija ar cigarešu dūmu smaku, tomēr nodzīvojot pusgadu Grieķijā, pie tā pieradu. No mana grieķu paziņu loka bija ļoti maz grieķu, kuri nesmēķētu.

Par grieķiem noteikti uzrakstīšu sava brīvprātīgā darba Grieķijā apraksta turinājumos, gan 2009. gada Grieķijas atvaļinājuma ceļojuma aprakstā.

Foto no Grieķijas 2009 flickr.com/photos/rolandinsh/tags/greece2009/


Jau 2 atsauksmes par EVS Grieķijā: grieķi

Kafija un tēja ikdienā. Cenšos mainīt ieradumus. | Rolands Umbrovskis. Blogs

#1570

[…] Lai arī cenšos aizstāt to ar jebkuru citu dzērienu, vienalga sanāk atgriezties pie kafijas. Kafiju sāku dzert, dzīvojot pusgadu Grieķijā, strādājot kā brīvprātīgais Eiropas brīvprātīgajā darbā. Jau pašās pirmajās nedēļas […]

Izsakies arī Tu