Ceļojums uz Hanzas pilsētu – Brēmeni

Kā tas viss sākās?! Tā nu mēs, es ar Rolandu, izlēmām, ka izmantosim brīdi, kad ir lētās aviobiļetes un aizlaidīsim uz Brēmeni izbaudīt pēdējo rudens elpu.

Ierašanās Brēmenē

Hosteli rezervējām (hostelbookers.com) jau mēnesi iepriekš 10.min. brauciena attālumā no lidostas un no Brēmenes centra (Southend Hostel Bremen, southendhostel-bremen.de).

Lidojums noritēja veiksmīgi un esot jau Brēmenē, nolēmām, ka laiks ir pārāk labs, lai brauktu ar sabiedrisko transportu un gājām ar kājām, izbaudot Brēmenes ofisu un vēlāk jau dzīvojamos rajonus. Vispirms gribējām doties uz hosteli nolikt mantas, bet tā kā mums nebija kartes, aizgājām līdz pašam Brēmenes centram. Pirmais ko ieraudzījām bija tilts, kur gar Vēzeres upes vienu malu notika krāmu tirdziņš. Tur varēja iegādāties drēbes, apavus, lampas, nezināmas izcelsmes diskus, rotaļlietas un vēl visu, ko mājās var atrast. Tālāk pie galvenā laukuma, sestdienas rītā pilnā sparā pie skaistās St. Petri baznīcas notika tirdziņš.

St. Perti baznīcas laukums, Brēmene. Ceļojums uz Vāciju. (` rolandinsh` Rolands Umbrovskis)

Tur varēja nobaudīt augļus, sierus un vēl visādus vācu iemīļotos ēdienus. Mēs šoreiz gan nepagaršojām, jo rindas bija lielas un, ja nezini īsti vācu valodu, tad pēc uzrakstiem atminēt arī nav iespējams. Kā jau kārtīgi tūristi ieturējāmies turpat netālu esošajā “Subway” sviestmaižu un salātu ātrajā ēstuvē. Mani ļoti izbrīnīja, tas, ka normālu kafejnīcu ar parastiem ēdieniem tur ir retums. Tur pārsvarā ir sviestmaižu, kebabu un picu ieskrietuves uz katra stūra.

St. Petri baznīca

Vēlāk protams kārtīgi apskatījām St. Petri baznīcu, kas ir vienkārši burvīga un slavenos Stadsmusicantien (Pilsētas muzikantus) jeb plašāk zināmus kā Brēmenes muzikantus. Paberzēju arī ēzeļa kājiņu. Tai brīdī laikam bija jāievēlas kāda vēlēšanās. Neizpalika arī Rolanda piemineklis un rātsnams. Izstaigājām pašu vecpilsētu un devāmies uz hosteli, ar kājām.

Hostelis (Southend Hostel Bremen)

Hostelis bija mazs un jauks, un mūs viesmīlīgi sagaidīja, ja nemaldos Stafordšīras terjera kucīte. Vienīgais mīnuss bija tas, ka koplietošanas telpas (pieņemamā telpa un atpūtas telpa) bija piesmēķētas. Bet mēs uz to pievērām acis, kā nekā cena ko maksājām bija patiešām maza. Istabiņā bez mums bija vēl viena meitene no Jaunzēlandes, kura bija jau no jūnija ceļojusi uz Ameriku un tagad atpakaļ. Un viņa zināja, kas ir Latvija. Tas priecē. Vēlāk devāmies uz centru.

Vakarā visi intensīvi iepirkās, arī mēs iegājām dažos veikalos, bet biju vīlusies ieraugot pilnos plauktus ar bezizmēra džemperiem par ārkārtīgi augstām cenām. Un ātri vien devāmies prom no turienes. Uz vienas no galvenajām ieliņām gan atradu veikalu, kurā par normālu naudiņu iegādājos divas smukas blūzes. Latvijā par to naudu man būtu sanākusi viena. Apskatījām pasāžu ar veikaliem un “noparkojāmies” turpat kādā kafejnīcā-bārā iedzert slaveno Beck’s alu.

Blakus ārā norisinājās vecmeitu ballīte, kas arī kalpoja par izklaidi. Alus bija labs, aizsēdējāmies līdz pat slēgšanai. Jāsaka gan, ka slēdzās ciet viņi no 20:30 – 21:00. Numuriņā gulēju “kā nosista”, to pašu gan nevar teikt par istabas biedreni, Rolands esot krācis ļoti skaļi.

Nākošajā dienā bijām nolēmuši kārtīgi izgulēties, jo veikali lielākā daļa ir ciet. Pastaigājāmies gar upi. Upes labajā krastā uz soliņa sēdēja sieviete un spēlēja afrikāņu bungas-“djambe”?! Gājām uz centrālo staciju, apskatījām to un uz Etnoloģisko muzeju. Samaksājām katrs pa EUR 6.50 un aiziet. Muzejs bija milzīgs, trīs stāvos. Varēja apskatīt lielākās pasaules kultūras, izbāzti dzīvnieki un lietas, kas asociējas ar katru kultūru. Nami, ēdieni, apģērbs utt. Jau pirmo stāvu izstaigājot sāpēja kājas. Trešajā stāvā knapi varēju pavilkties. Tur bija attēlots kā līdz mūsdienām attīstījusies senā ostas pilsēta-Brēmene. Bija iespēja pat uziet uz imitēta kuģa klāja un kapteiņa telpas. Interesanti, bet nogurdinoši. Kad iznācām bija jau satumsis.

Undīne Brēmenes TAV barā. Vācija.

Nolēmām ieturēties kādā kafejnīcā. Atradām “Tav” (tav-bremen.de), kur paēdām garšīgu gulaša zupu un Bolonjas pastu.

Izstaigājām Botterstrase un uz mājām gulēt. Tāds nogurums, aizmigām jau 9os.

Pēdējā dienā cēlāmies agri,lai paspētu apskatīt Schnoor un sapirktu mājiniekiem dāvanas. Vispirms devāmies uz centrālo staciju pēc ceptiem kastaņiem, atklāju, ka esmu velti izmetusi 2 euro, jo man ļoti negaršoja. Kaut kas nedaudz no salda kartupeļa un vēl sazin kā. Apskatījām “Mühle am Wall” (kafejnīca-restorāns dzirnavu izskatā) Wallanlagen parkā. Pie St. Petri baznīcas atkal bija tirdziņš, kur iegādājos Brie sieru, nedaudz pa veikaliem. Tad Böttcherstrasse tējas veikals ar smaržīgām mandeļu, Adventes un Ziemassvētku tējām. Un uz Schnoor. Mazas miniatūras ieliņas un veikali. Gluži kā rūķīšu mājiņas. Atmiņā neviļus šaujas Prāgas “Zlataja uļačka“. Kādā no veikaliem nopirkām mazus auskariņus. Ļoti smukus. Vakaru pavadījām kārtojot mantas un pārdomājot redzēto un, apkopojot gūtos iespaidus.

Atvadījās Brēmene no mums ļoti jauki. Ārā pūta negants vējš un vēl sāka gāzt lietus. Lidostā nonācām izmirkuši kā “kanalizācijas žurkas”. Tāda nu bija mūsu Brēmene. Žēl, ka nesanāca apskatīt Rododendru parku, bet man patika. Un arī Rolandam patika. Kā nekā tas bija domāts kā vienkāršs atpūtas brauciens.

`rolandinsh`: Šī raksta autore ir mana draudzene Undīne. Viņas pirmi soļi bloga rakstīšanā. Esiet saudzīgi. Es tikai palīdzēju ar saitēm un formatēšanu.

Visi attēli atrodami arī  flickr.com/photos/rolandinsh/tags/triptobremen


Fotografēts ar DSC-W150
ISO: 400
diafragma : 3.3
fokusa attālums: 5
ekspozīcijas ilgums: 0.05
uzņemšanas laiks: 2008-11-08 22:21:51

Jau 3 atsauksmes par Ceļojums uz Hanzas pilsētu – Brēmeni

Undīne

#1396

Tas vispār nebija domāts priekš tava bloga,bet gan priekš konkursa. :P Bet anyway, izkoriģējis esi mani pareizajās vietās!Danke :D

`rolandinsh`

#1397

@Undīne: Nē Tu teici, lai ielieku :P

beBe

#1398

forši :) arī nesen tur nokļūvu… bet man gan pilsēta nepatika

Izsakies arī Tu