Iecietība. Un vecāki kā piemērs?

Šorīt brāļa bērnudārza grupiņā viens no bērniem bija ieradies ar noskūtu galvu. Protams varēja jau sagaidīt, ka šādas izmaiņas bērna izskatā nepaliks nepamanītas no citu bērnu puses, izpelnoties visādus izsaucienus… Tas tā pašsaprotami – bērni paliek bērni. BET VECĀKI jau nav labāki!!!

Tā vietā, lai aizrādītu, ka nav jauki apsaukāt vai smieties par otra izskatu, kāda mamma šo noskūto bērnu nosauc par bandītu, jo “tikai bandīti skujot galvas”. Jāpiebilst, ka mazais pats esot izvēlējies noskūt galvu. Un attiecīgi tā vietā, lai šīs mammas bērns turpinātu saukāt mazo par “plikpauri”, sāka bļaut vēl skaļāk, ka viņš esot “bandīts”.

Ja jau no bērna kājas tiek ielikt, ka pēc otra izskata var spriest par attiecīgā cilvēka “derīgumu”, tad nav brīnums, ka mums te tāda aizspriedumaina sabiedrība veidojas. Un turpina veidoties…

Joprojām neuzskatu, ka izskats ir tas, pēc kā būtu jāvadās spriežot par cilvēku!


pārskatīts pilnībā, daļēji vai nemaz: 2008. gada 4. februāris

 
 

Jau 4 atsauksmes par Iecietība. Un vecāki kā piemērs?

Egmaars

#1151

sorry, bet man arii liekas ka ar skuutu galvu ir vai nu bandiits vai urla ;/

`rolandinsh`

#1152

:D

ELECTiC

#1153

sorry, bet man leikas, ka ar skūtu galvu ir vai nu badīts vai urla, vai J.Jubalts, vai J.Kaukulis, vai V.Vētra, vai I.Godmanis, vai vienkārši skins!

!!!

#1154

bet tas nedod tiesības pieaugušam cilvēkam (atšķirībā no lēruma knēveļu,kam tas vnk nav iemācīts vai nezināšana),tā izteikties,kur nu vēl savu vai citu bērnu priekšā!un tad pēc tam brīnās,kur tādi rodas… :)

Izsakies arī Tu