Kļūda! Bloga tehniskais risinājums bija svarīgāks par saturu.

Saistītie raksti


Pirms gada uzdevu sev šajā blogā retorisku jautājumu: “Vai blogu lasīs 2019. gadā?” un tad bija klusums gandrīz pusotru gadu. Mani tas nepārsteidza. Nebiju gan gaidījis, ka tas būs tik ilgi. 

Kas notika? Īsumā: pārāk aizrāvos ar tehnisko pusi nevis saturu.

Apriķu muižā. Comica. Rolands Umbrovskis - rolandinsh.
Apriķu muižā. Comica.

Un vienlaicīgi biju apņēmies neko vairs nepublicēt instagram, kamēr netiks radīts saturs blogā. Tādēļ instagram ir tikai 1 attēls, kurš tika automātiski publicēts 1. Janvārī, (tehniski) pat to es nepublicēju pats, bet robots.

Ir jāiedibina pieradums radīt

Es “iekritu” tajās pašās lamatās, par kurām agrāk, kad vēl konsultēju, biju stāstījis klientiem – galvenais sākt radīt saturu. Pat tad, ja tas nav nopulēts. 

Ir jāiedibina pieradums radīt. Un tikai tad ar laiku sākt domāt par tehnisko pusi – kā labāk, ātrāk un ērtāk nonākt pie jauna satura radīšanas tehnikas, lai idejas pašas rastos.

Tā vietā iedibināju pieradumu attīstīt jaunu veidu, kā saturu parādīt. Kas arī nav slikti, jo tā rezultātā tapa jaunās e-art.lv mājas lapas pirmā versija, kura no vairākiem avotiem kopā saliek saturu.

Vēlējos atrast kaut ko vienkāršāku un ērtāku par WordPress

Lai labāk saprastu – es (publiski) esmu WordPress (un PHP) izstrādātājs, kuram ir/bija apnicis kā tas darbojas un vēlējos atrast kaut ko vienkāršāku un ērtāku. Un tas izrādījās WordPress. Lai cik tas dīvaini neskanētu. Man ideja bija paņemt labāko no WordPress un izveidot sistēmu, kas būs daudz ātrāka, dinamiskāka un neatkarīgāka no hostinga. Vienlaicīgi es pilnīgi noteikti nevēlējos veidot (savu) jaunu satura vadības sistēmu vai CRM. Tādu ir daudz. 

Caurskatot lielu daļu, nonācu pie secinājuma, ka esošo vajag vienkārši pielāgot kā parastu satura ievades vietni (kā Word dokuments) un tālāk jau parādīt tā, kā man patiktos. To visu var izdarīt WordPress, bet līdzīgi kā es pēdējos trīs gados – šāds risinājums bija kļuvis “resns” un smags.

Risinājums bija paņemt no WordPress labāko daļu – teksta redaktoru un spraudņu sistēmu. Un tā varēja atrasties jebkur, jo pašai mājas lapai, tikai vajadzēja zināt kur saturs atrodas un tālāk jau parādīt daudz vieglāk, nepadarot mājaslapu nevajadzīgi lēnu (ko es definēju – ielādējas ilgāk pat 0.5 sekundēm bez sociālajiem tīkliem un statistikām). 

Tiem kas neaizmiga tiktāl – tā bija tehniskā daļa.

Saturs. Aktualitāte un noturīgums.

Un tad pienāca laiks rakstīt.

Sapratu, ka es neesmu stāstnieks. Izrādījās, ka es vairs nemāku saprotami un saistoši pastāstīt. Man katrs raksts likās garlaicīgs (arī šis, bet riskēju publicēt). Garlaicīgi likās arī citiem. Garlaicīgi, jo pēdējos gados esmu radis radīt “sauso atlikumu” – īsi, kodolīgi un ar skaitļiem. Mr. Excel, kā mūsu mājsaimniecībā mēļo :) . Daļa no stāstījuma man likās pašsaprotama (bīstams vārds), nevērtīga un nevajadzīgi izdaiļota.

Man vienmēr ir patikušas ilglaicīgas vērtības. Tādēļ rakstīt par to, kas notiek tagad (kā šis raksts) likās mazsvarīgs un gaistošs. Lai arī tas ir ātrākais un vieglākais veids kā veidot saturu un atrast lasītāju. “Noturīgākiem un ilglaicīgiem rakstiem” savukārt nepieciešams laiks. Laiks, kuru labprātāk izmantoju programmēšanai – tam pašam CMS, interneta satura robotiem vai kam citam.

Kā reiz stāstīju klientiem par saturu – uzrakstiet 10 rakstus. Paskatīties, cik ātri tas notika? Cik bieži bija vēlme rakstīt? Pavērot procesu. Vai pēc desmitā raksta bija vēlme vēl radīt 10, 20, 30 rakstus. Ja jā, kādā formātā? Teksts, video, audio, foto. Cik daudz laika katram formātam nepieciešams.

Kopš Dānijas laikiem zinu, ka video veidošana vidēji aizņem 4 stundas (filmēšana, montēšana, publicēšana). Ko tādu varu atļauties, labākajā gadījumā, reizi divāss nedēļās.

Bloga raksts (kā šis) aizņem 1-2 stundas.

Ilustrētais saturs – maksimums 30 minūtes.

Par audio satura veidošanu vēl neko nezinu.

Ko es ar to vēlos pateikt? Satura veidošana ir darbs. Man darbs ir programmēšana un mājas lapu uzturēšana. 

Reiz sāku programmēt, jo vēlējos rakstīt blogu

Atgriežoties pie sākumā teiktā – tehniskais risinājuma meklēšana aizēnoja satura radīšanu. Vēl studējot “žurnālistos”, sāku programmēt, lai savus (ne)darbus parādītu pasaulei (Latvijā :) ). Ar to aizrāvos tik tālu, ka no potenciālā žurnālista kļuvu par “gairlaicīgo” profesiju pārstāvi –  programmētāju (un grāmatvedi).

Šobrīd, kā hobiju, vēlos atkal sākt veidot saturu kā pirmsākumos – kaut kur ap 2000. gadu. Un šis, laikam, ir labākais laiks to darītu, kamēr ir “jaunais normālais”.

Vairs nesolīšu biežāk rakstī vai ko veidot – bezjēdzīgi. Ir arī vesela rinda nepabeigtu rakstu sēriju, domāju laiks tās caurskatīt, kam’’er dzēšos ārā no Facebook.Ja tomēr ir vēlme sekot līdzi tam, ko rakstīšu, filmēšu vai fotografēšu, to var izdarīt sadaļā “jaunumu abonēšana“.

P.S. pozitīvais iznākums ir tāds, ka Facebook ieraksti tiek pamazām dzēsti, un Instagram ir tikai reklāmas platforma priekš manis.


pārskatīts pilnībā, daļēji vai nemaz: 2020. gada 17. jūnijs

Autora izvēlētie saistītie raksti

 
 

Jau 2 atsauksmes par Kļūda! Bloga tehniskais risinājums bija svarīgāks par saturu.

ARTURS MEDNIS

#59285

Nu vot!

Rolands Umbrovskis

#59463

vot vot :)

Izsakies arī Tu