Šodien braucot uz Rīgu, tieši par šādu tekstu iedomājos “Omīt, paņem ūdentiņu, izejot no mājas!“, redzot kā vecas omītes kāpj autobusā, smagi elsojot. Tajā pašā laikā jaunieši un jaunāki cilvēki bija vairāk novērojami jau ar norasojušām minerālūdens pudelēm, manāmi tikko no veikala ledusskapja.
Nez likās, ka kaut kas labs ir jāizdara! Un tagad visi zvanām savām vecmāmiņām un piekodinām, ja iet ārā, lai paņem ūdeni līdzi. Cik nav redzēti pēdējās dienās cilvēki kuriem nepieciešams piesēst ēnā…
Redz, labi tomēr dažreiz pabraukāt starp pilsētām – rodas labas domas.