Politiķiem administratīvais sods par solījumu nepildīšanu

Uz doto brīdi gan neesmu vēl izlasījis likumu, bet ir lielas aizdomas, ka tur par solījumu nepildīšanu ir diezgan nesakārtoti, kā gan citādi varētu noraksturot vienu no visslavenākajām Eināra Repšes frāzēm “Nu kā var nesolīt?!”.

Tuvojas vēlēšanas. Vēlos dzirdēt jaunas pērles.

Diemžēl Latvijā nav iespējams noteikt par kuru no politiķiem jebkurš no mums ir balsojis, jo visa balsošana ir aizklāta (atbilstoši Satversmes 6. punktam). Līdz ar to es kā balsotājs, teorētiski nevaru pierādīt, ka esmu balsojis par konkrēto politiķi. Lai gan tas jau ir cits stāsts.

saslēgts rokudzelžos

Tad nu lūk, lai izvairītos no kā līdzīga, piedāvāju politiķiem un vēlētām amatpersonām, lai nebūti tikai Saeimas deputātiem atbildība, bet jebkuram ievēlētam Valsts vai pašvaldības darbiniekam, piespriest administratīvos sodus, par solījumu nepildīšanu, kurus tās izteikušas publiski (tai skaitā rakstiski, reklāmās, uzsaukumos, paziņojumos, intervijās, u.t.t.), piespriest administratīvo sodu.

Un lai nebūtu tā, ka Jānis nevarēja izpildīt kaut ko Pētera dēļ, būtu jāpierāda, ka Jānis ir darījis visu iespējamo (likuma ietvaros), lai “piespiestu” Pēteri viņu atbalstīt vai rast kompromisu (klasiskais Latvijas “krievu-latviešu” jautājums). Ideāli, ja sods būtu atbilstoši IK nosacījumiem, ka solītājs atbild ar visu savu mantu. Lai gan zinām, kā mums lieli vīri pirms/pēc pieķeršanas mīl saviem radiem sadāvināt un iztaisīties par nabagiem, kuriem nekas nepieder… bet tas jau atkal cits stāsts. Un diemžēl šis ir tas caurums, kuru daudzi izmanto.

Par nožēlu jāatzīst, ka šis viss tuvākajā laikā nav iespējams.

PS. katru reizi, kas Einārs Repše kaut ko stāsta, nez kādēļ beigās sagaidu “Nu kā var Nesolīt?!” (Pilnā frāze: Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu, kā var nesolīt naudu zemniekiem.)


pārskatīts pilnībā, daļēji vai nemaz: 2013. gada 5. novembris

 
 

Izsakies arī Tu