Upeslejas

Šī sadaļa 2009. gada sākumā tika izveidota, lai vieglāk būtu pieejams 6835. un 6827. autobusu saraksti. Kuri uz to brīdi bija atrodami tikai ekseļa tabulu veidā un nebija ērti un ātri pārskatāmi. Pamazām veidojās vairāk rakstu, jo sāku iedzīvoties jaunajā vietā ciematā Upeslejas. Lasi vairāk arī http://upeslejas.information.lv

Ar auto pa bijušo dzelzceļu uz Ērgļiem

Internetā atradu pavecu video (2010) par dzelzceļa maršrutu no Rīgas uz Ērgļiem. Nemaz nezināju, ka raidījums ZEBRA šo maršrutu jau izbrauca. Maršruts tiešām būtu interesants, ņemot vērā, ka ceļa sākums ir pie Cekules poligona. Domāju būtu to arī apskatīt kāda velo brauciena laikā.

Sarkanas zemenes

Zemenes no Rīgas Centrāltirgus.

Saulriets ar koka siluetu

Nākot vakarā caur pļavu, pavērās skaists saulrieta skats veca koka siluetu. Tādās reizēs rodas vēlme palikt ilgāk, lai tikai iegūtu labāku attēlu. Diemžēl, kamēr veidoju kokam “fotosesiju”, pārējiem nācās mani gaidīt. Līdz ar to, attēls ir nedaudz tomēr izplūdis.

Staigājot pa Cekules armijas bāzes mīnu laukiem

Ir divas vietas ar ko cilvēkiem asociējās Upeslejas, kad nosaucu, kur tāds ciemats atrodas – pirmā ir Tuberkulozes un plaušu slimību klīnika un Cekules pamestā armijas bāzes teritorija. Ja no pirmās baidās, tad par otro interesējas. Tā kā uzzināju, ka Deniss (deni2s no hc.lv) dzīvo blakus, tad pēc vairākiem mēnešiem, kad vairs nebija ko darīt, beidzot arī es riskēju un aizgāju apskatīt armijas bāzes teritoriju. Tā kā Deniss tur jau bija bijis, tad viņš uzņēmās “ekskursijas” vadītāja pienākumus. Raksts tiem, kuriem jau paspēju pastāstīt par Cekules armijas bāzes teritorijas apmeklējumu, bet bildes izpalika…

Atpūta no interneta lietām. Izbaudu vasaru!

Lai arī dienas pēdējā laikā nav tās siltākās, tas tomēr neliedz izbaudīt brīvību no darba. Ja ļoti nepieciešams, var arī ieplānot brīvu laiku, lai izpalīdzētu vecākiem un vienlaikus iepriecinātu brāli – lietderīgais ar patīkamo. Arī klienti ir aizņemti ar gatavošanos Jāņiem. Bija laiks palasīt arī žurnālus, grāmatas. Un tikai laiku pa laikam atbildot uz klientu e-pastiem, piesēdos pie datora. Šis bija arī lielisks laiks, lai ne tikai baudītu sauli un vēju, bet arī padomātu par “iestrēgšanu” darbos, manā gadījuma tas ir internets un dators, citiem biroja dzīve. Tādā nemitīgā steigā skrienot, nav pat laika apstāties un pārdomāt – vai tas ko es tagad daru ir TIK nepieciešams.

2010. gada vasaras sezona sākusies ar jauniem velo maršrutu atklājumiem

Pagājušajā nedēļas nogalē, beidzot arī mēs ar Undīni atklājām velosezonu, kad tika veikta velosipēda apkope, to nomazgājos, saskrūvējot un iemēģinot ierasto velo maršrutu Upeslejas – Rīga – Upeslejas. Tā kā pirmajās dienā es biju saģērbties pārāk plāni, tad tālāk par “Armēņu virtuvi” (garšīgi šašliki!!!) Ulbrokā netiku. Toties meklējot īsāko un interesantāko ceļu atpakaļ, nolēmām doties pa vietējiem lauku ceļiem.

Indiešu ēdieni. Murgh makhani / Butter chicken. Vēdera priekiem!

Sākot ar jauno gadu esam ar draudzeni pievērsušies ēdienu gatavošanai. Sākām ar indiešu ēdieniem un receptēm. Pagājušajā nedēļas nogalē izmēģinājām to, kas nebija sanācis Vecgada dienā – cepts cālis sviestā ar garšvielām (nezinu kā latviski lai nosauc) – murgh makhani (angliski: Butter chicken). Diezgan vienkāršs ēdiens, bet ēdot būs jānožēlo, ka nepagatavojāt vairāk. (sastāvdaļas raksta beigās)

Bizness! Mājās gatavots produkts vai pakalpojums.

Pēdējā laikā esmu pievērsis uzmanību daudziem “mazajiem uzņēmējiem”, kuri savu produkciju gatavo mājas apstākļos. Cik noprotu, lielākajai daļai tas ir jauks vaļasprieks, kas ļauj nopelnīt. Sievietes vairāk piedāvā mājās veidotu bižutēriju vai kosmētiku, bet vīrieši kokapstrādes vai kalēja amatnieku pakalpojumus. No nemateriālām lietām, lielākoties ir dažāda veida interneta pakalpojumi vai ar informācijas tehnoloģijām saistīti.

Rudens 2009 (foto)

Atradu jauku bildi no nu jau aizgājušā rudens. Uzņemtas Upesleju ciematā, laikā kad atpūšoties no sēdēšanas pie datora izgāju pastaigāties pa vietējo mežu. Dažreiz tomēr ir noderīgi, ja mežs atrodas tik tuvu.

Saldās receptes nedēļas nogalei

Pēdējos mēnešos, kopš esam nolēmuši ar draudzeni vairs tik bieži uz restorāniem, kafejnīcām un ēstuvēm neiet, ir izveidojusies jauka tradīcija – sestdienu vai svētdienu pavadīt virtuvē, kopīgi gatavojot kādu ēdienu. Tāpat tīri praktisku apsvērumu dēļ, jo, piemēram, veikalā pirktie ēdieni ne vienmēr ir tik labi kā mājas gatavoti.

Rakstu autors: