Vai un ko studēt tālāk?

Līdzīgi kā pabeidzot studijas Odensē, jau atkal ir vēlme iegūt jaunas zināšanas. Vai ar “papīru” apstiprināt esošās. Kad 2014. gadā aizpildīju interešu testu, kā viena no jomām izkristalizējās “Informācijas pārvaldības” studijas, bet vēl pirms tam bija “Komunikāciju zinātnes” vai “Bibliotēkzinātne un informācija”.

Atšķirībā no tā laika, tagad jau zinu, ko darīšu nākamos gadus un studijas pagaidām būs jāatliek. Maģistros vēl nevaru atļauties, bet otru bakalauru tik ātri iegūt nevar.

Lillebaelt akadēmijā. Rolands, Zinta. 2014. gads
Lillebaelt akadēmijā. Rolands un kursabiedrene Zinta. 2014. gads

Maģistra studijas?

Nu jau bijušais Vejles pasniedzējs pastāstīja, ka Odensē ir digitālo inovāciju studijas. Pēc apraksta un apstāstītā man būtu ideālas, jo varētu iegūt maģistra grādu par saviem ikdiena pienākumiem, ko studiju programma nodrošina gandrīz 1:1 par to, ko daru katru dienu. Vilinoši, bet nē. Esmu apņēmies nākamos gadus pavadīt Latvijā un nebraukt uz ārzemēm. Tas nozīmē, ka ceļojumi vairs nebūs vidēji reizi divos mēnešos, bet labākajā gadījumā divas reizes gadā – atvaļinājumos. Ir daudzi plusi maģistra studijām – mazāk laiks jāpavada skolā, vairāk pašam jāpēta. Mīnuss – izmaksas, kuras Latvijā netiek ņemtas vērā, cik zinu, lai iegūtu augstāku atalgojumu (pretēji Dānijai).

Otrs bakalaurs?

Vēl studējot uzņēmējdarbību un inovācijas, man pasniedzēji dažreiz jautāja vai neesmu jau studējis tiesību zinātnes. Nope. Bet, ja būtu iespēja, tā noteikti varētu būt nākamā studiju programma. Tikai maz ticams, ka strādātu jomā. Cits variants otrajam bakalauram bija psiholoģija. Un arī maz ticams, ka strādātu jomā.

Tā vai citādi, arī nākamās iespējamās studijas būs saistītas ar informācijas izpēti un apstrādi. LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikāciju studiju laikā ieliktie pamati nekur tālu nav pazuduši un ikdienā tiek izmantoti, lai darbotos kā pašnodarbinātais.

Līdzīgi kā Odensē gala eksāmena laikā, arī Vejlē pēc eksāmena pasniedzēji vēlējās, lai izdodu publikāciju (grāmatu) par organizācijas 3D novērtēšanas modeli. Diemžēl, man kā perfekcionistam, ir vēlme vēl izpētīt plašākā mērogā organizāciju komunikāciju un ar to saistīto resursu optimizāciju, nekā to atļāva bakalaura iegūšanas laikā.

No otras puses, ārzemēs izskolotos Latvijas iedzīvotājus (precīzāk latviešus, uzsver Nacionālās apvienības biedri) atpakaļ nemaz negaida. Pavadot tikai nepilnus 3 gadus prom, jau bija sajūta, ka atpakaļ jau negaida. No biznesa viedokļa saprotu, no valsts pārvaldes – nē. Bet tas jau nākamais stāsts blogam.


Ja tev būtu iespēja otro reizi studēt, ko Tu izvēlētos?


Fotografēts ar NIKON D5200
ISO: 800
diafragma : 3.5
fokusa attālums: 18
ekspozīcijas ilgums: 0.02
uzņemšanas laiks: 2014-10-22 12:59:50

Jau 2 atsauksmes par Vai un ko studēt tālāk?

Andris G

#57858

Es vispirms tiktu skaidrībā ar „kāpēc”. Tad arī būtu skaidrāks „ko”.

Manu interesi piesaistīja tavs izteikums par NA biedriem. Nekā personīga, bet, ja vienu gana īpatnēja cilvēka tvītu esi interpretējis kā „ārzemēs izskolotos Latvijas iedzīvotājus (precīzāk latviešus, uzver Nacionālās apvienības biedri) atpakaļ nemaz negaida”, tad problēma ir tevī un tavā tendenciozajā attieksmē. Ja kāds no NA tvītotu tieši pretēju tekstu, tu noteikti par to neveidotu atsevišķu ierakstu ar tekstu „ārzemēs izskolotos Latvijas iedzīvotājus (precīzāk latviešus, uzver Nacionālās apvienības biedri) atpakaļ ļoti gaida” un neatsauktos uz to vēl papildus. Es neesmu NA biedrs vai īpašs atbalstītājs un ir daudz lietu, kas man tajā partijā nepatīk, bet, nu, šādas pērles kaut ko pasaka ne jau par NA, bet gan par tevi pašu.

Rolands Umbrovskis

#57859

:) NA bija kā labs piemērs no partijas, kurai vajadzētu tieši rūpēties par to, lai varētu/gribētu atbraukt emigrējušie. NA bija pieminēts arī citu iemeslu dēļ, jo nav pirmā reize kad vienas apvienības ietvaros par vieniem un tiem pašiem jautājumiem ir polarizēti viedokļi. Par to rindkopu vēl ilgi domāju, bet tā kā to atcerējos, tad likās iederīgi un uzjautrinoši.

Lūk labā slietas:

“Katrs pilsonis, neatkarīgi no dzīves vietas, mums ir svarīgs, lai noturētu un aizsargātu Latvijas neatkarību!” (Uldis Brūns, 02.10.2014 )

Valdības Reemigrācijas plāns sāks darboties tad, kad savus ārzemēs šobrīd dzīvojošos tautiešus sagaidīsim mājās atplestām rokām, ne birokrātiskām dzirnavām.(J.Iesalnieks / Tieslietu ministrija / NA, 05.02.2015)

Izsakies arī Tu