Man patīk ceļot. Pagaidām 2016. gads ir bijis visbagātākais ar ceļojumiem – 12. lidojumi. 2017. gadā pagaidām ir bijuši tikai 7 ceļojumi pirmajos 6 mēnešos. Pēc tam vairs nav ceļojumu un nebūs līdz pat 2018. gadam.
Kopumā esmu dzīvojis ilglaicīgi 3 valstīs:
No 2004 – 2007 arī 3 reizes ar stopiem pabraukājis pa Eiropu. Vienu reizi pat organizēti devāmies uz Eiropas Parlamentu.
2016. gadā daudz lidoju uz Dāniju caur Lietuvu, kad dažas reizes studiju laikā iegriezos Latvijā.
Ziema, kāda bija šodien, ir tieši tāda, kādu vēlētos to redzēt katru dienu šajā sezonā, lai ir auksts, sniegs un (mazliet) vējains. Dzīvojot Dānija, vietējie joko, ka ziema un vasara ir jāizbauda tās dažas stundas, kad tā ir (pārējā laikā līst, ir vējš un vēss). Agrāk, kad vēl gāju pamatskolā un vidusskolā, braucām pie klasesbiedrenes uz Gaiziņu. Kopš skolas laikiem man patika slaloms. Ziemas prieki tagad ir mākslīgie kalni iekštelpās, jo tas ir pieejamāk nekā “īstie” kalni.
Jau vairākas reizes mēģinu piesēsties, lai šajā blogā kaut ko atkal uzrakstītu. Tomēr katru reizi atduros pret to, ka tam ir jābūt pozitīvam. Tas disciplinē un tajā pašā laikā ierobežo, un tas nav slikti. Paskatījos uz saviem pēdējiem mēnešiem un būtu tik daudz ko publicēt – tās dažas ballītes, mini-ceļojumi Dānijā, izklaides pasākumi… Pagājušā gadā pēc atgriešanās Latvijā, izdomāju, ka pietiek sēdēt tik daudz pie datora un vairāk jādodās nelielos izbraucienos. Nav svarīgi vai uz vietējo pludmali vai kādu blakus valsti (vai kur tālāk, ja labi piedāvājumi). Ņemot vērā, ka dzīvoju Dānijā, tad “ceļošana” jau bija ierasta lieta. Tik bieži cik lidoju 2016. gadā, nebiju, laikam, lidojis nekad iepriekš.
Endijs Lisovskis (kādu laiku atpakaļ) savā blogā piedāvāja piedalīties “30 dienu rakstīšanas izaicinājums”, kurš lielā mērā sakrita ar to, kam vēlējos pievērsties šogad – veidot vairāk saturu. Atšķirībā no Endija, es vēlos radīt vismaz 1 pozitīvu stāstu nedēļā un neatkarīgi no formāta – raksts, attēls, video, … kam gada beigās vajadzētu “saražot” vismaz 53 stāstus. Ideja radās jau sen, bet pieņēmās spēkā kaut kad pagājušā gada otrajā pusē, kad devos atpakaļ uz Dāniju studēt.
Jau sen vēlējos izmēģināt uztaisīt bildi, kur būtu skaidri redzamas zvaigznes naksnīgajās debesīt pie kāda lielāka objekta. Beidzot bija brīvāks laiks, lai to realizētu Gudeniekos. Bija skaidras debesis un GoPro HERO4 Silver kabatā. Mazliet paspēlējoties ar GoPro uzstādījumiem, zvaigžņotās debesis tapa iemūžinātas bildēs.
Laikā starp lekcijām, ko pasniedzu Young Media Sharks vasaras skolā (2016), bija iespēja arī apskatīt Kurzemi. Biju aizbraucis Līdz Jūrkalnei un tās pludmalei, pabiju Alsungā, Kuldīgā, un vēl dažās vietās. Pie viena izbaudīju vasaras beigas un iespēju izbraukāties ar mašīnu. Prieks, ka arī mašīna nebija tā, kuru izīrēju, bet BMW 520 (jo manis noskatītā vēl nebija atgriezta nomā). Zemāk dažas bildes no šiem braucieniem uz vasaras skolu Pelčos.
Gadījumā, ja atrodies Kopenhāgena un dažas brivas stundas, iesaku izmantot iespēju apskatīt pilsētu ar bezmaksas gidiem. Neviens neapvainosies, ja paiešām neko nesamaksāsi gidam. Noskaties video!
Vimeo video krājumos atradu nesen pievienotu darbu no vizuālā baudījuma cienītāju apvienības – Fotoblice.lv, kuri ir salīdzinoši skaistā veidā sevi pieteikuši ar video no vietām, kurās kopā ar draugiem esam bijuši izbraukumos pēdējo gadu laikā.
Internetā atradu pavecu video (2010) par dzelzceļa maršrutu no Rīgas uz Ērgļiem. Nemaz nezināju, ka raidījums ZEBRA šo maršrutu jau izbrauca. Maršruts tiešām būtu interesants, ņemot vērā, ka ceļa sākums ir pie Cekules poligona. Domāju būtu to arī apskatīt kāda velo brauciena laikā.
Pirms nedēļas kā galapunkts tika izvēlēta Lielā Ķemeru tīreļa laipa. Vēlējāmies jau pagājušajā gadā to apmeklēt, bet bija slēgta, jo tika remontēta. Šogad beidzot ir vaļā 3km un 5 km loks.
Skats no hoteļa PERLA balkona uz Olešnicas pilsētas saulrietu pār namu jumtiem. No ceļojuma uz Čehiju (maijs 2010).
Solītais turpinājums par radošo ceļojumu uz Londonu pagājušā gada nogalē.Tā kā biju Londonā pirmo reizi, tad pēc nostāstiem gaidīju, ka katru dienu būs lietus. Lietus bija. Ne katru dienu, bet pa īstam izjutām tikai vienā dienā – tieši tad, kad devāmies uz “Londonas aci” (London Eye).
No sākuma man ļoti patika ceļot. Līdz ar to radās iespēja baudīt dažādus ēdienus. Īstenībā ja tā padomā, tad vēl viens no iemesliem kādēļ sāku veidot šo blogu bija tieši ceļojumi. Diemžēl laiks ir tikai ceļošanai, bet to aprakstiem atliek arvien mazāk laika. Savukārt ar ēdienu gatavošanu esam aizrāvušies tieši pēdējā gada laikā kopā ar draudzeni. Jāatzīstas, ka ka tieši pēdējā prieka dēļ jāsāk apdomāt vairāk sportiskās aktivitātes ārpus pirkstu vingrināšanā pa klaviatūru.
Kad Latvijā bija pēdējo gadu aukstākā ziema (2005. gada nogalē), es sēdēju Grieķijas pludmalē ar netālajā dārzā savāktajiem apelsīniem, mandarīniem, citroniem, olīvām un citiem dzērienu dekoriem :), piedzerot klāt kādu vīnu. Tieši tāds bija Ziemassvētku un Jaunā gada laiks 2005. gada ziemā, pildot sava brīvprātīgā pienākumus. Līdz šim tie ir bijuši vieni no visspilgtākajiem Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem. Varbūt ne paši labākie, bet spilgtākie noteikti. Ja būtu iespēja, labprāt Grieķijas pludmalē pavadītu vēl kādu Ziemassvētku un Jaunā gada nedēļu.Kad Lavijā bija pēdējo gadu aukstākā ziema (2005. gada nogalē), es sēdēju Grieķijas pludmalē ar netālajā dārzā savāktajiem apelsīniem, mandarīniem, citroniem, olīvām un citiem dzērienu dekoriem :), piedzerot klāt kādu vīnu. Tieši tāds bija Ziemassvētku un Jaunā gada laiks 2005. gada ziemā, pildot sava brīvprātīgā pienākumus. Līdz šim tie ir bijuši vieni no visspilgtākajiem Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem. Varbūt ne paši labākie, bet spilgtākie noteikti. Ja būtu iespēja, labprāt Grieķijas pludmalē pavadītu vēl kādu Ziemassvētku un Jaunā gada nedēļu.
Laikā kad jātaupa katrs santīms, mēs ar draudzeni Undīni dodamies trīs reizes gadā uz ārzemēm. Bija jau Grieķija, Zviedrija un tagad pirmo reizi uz Lielbritāniju. Kā jau esmu iepriekš rakstījis un teicis, tad klubus, meitenes un alkoholu esmu nomainījis pret mierīgu mājas dzīvi un ceļojumiem. Izmantojot Ryanair lētās biļetes: Rīga – Stanstedas (Stansted). Šoreiz devos […]
Turpinot aprakstīt par to kā man gājis brīvprātīgā darba (EVS) laikā Grieķijā. Kā jau iepriekšējā aprakstā minēju, ka ar saviem dzīvokļa biedriem nesanāca komunicēt, tad bieži atrados ārpus dzīvokļa.
(…)Tā kā darbs bija piņķerīgs un bija ļoti daudz jātaisa copy-paste, tad jau pašā sākumā izveidoju mini CMS(…) dažu nedēļu intensīva grieķu valodas mācību stundu apmeklējums vietējos klubos, bāros un kafejnīcās deva vairāk nekā(…) Grieķijā pēc kāda laika atdzina, ka latviešu meitenes ir skaistākas
Laiku pa laikam uznāk vēlme uzrakstīt par to, kā pavadīju laiku Grieķijā, kad devos uz turieni pirmo reizi 2005. gada augusta beigās, lai nodotos Eiropas brīvprātīgajām darbam. Pirms nepilna mēneša atgriezos no sava otrā ceļojuma uz Grieķiju un pavisam noteikti zinu, ka braukšu vēl.
(…) iestājās mirklis, kad vēlējos no visa atpūsties, bet tajā pašā laikā darīt ko lietderīgu. Šajā ziņā ļoti piemērots likās EU programma “Jaunatne”, kur viens no apakšpunktiem tieši bija brīvprātīgais darbs. Par izvēli jau zināju no sākuma, par to ka darbošos kādā kultūras/mākslas organizācijā un to ka būtu jauki kādā no siltajām zemēm. Domāt laika nebija daudz, jo līdz dokumentu iesniegšanai bija palikusi mazāk kā nedēļa.
Tieši tā kā rakstīts virsrakstā, atbraucot no Grieķijas, konstatējām, ka par krīzi šajā laikā nebijām ne runājuši ne arī domājuši, tikai izbaudījām Atēnas, Ciklādes salas un kalnus Delfos un Meteorā. Tas bija arī jauks laiks padomātu, ko darīt tālāk, ņemot vērā, ka esmu šobrīd bezdarbnieks ar nelieliem ietaupījumiem, lai vēl nekristu panikā.
Nākamās nedēļas sākumā, uzreiz pēc Valsts piešķirtajām brīvdienām, kopā ar Undīni un viņas mammu dosimies uz Grieķiju, lai izbaudītu gadu iepriekš jau ieplānotu atvaļinājumu. Man tā būs atgriešanās Grieķijā un jo īpaši Atēnās.
Beidzot saņēmos un salīmēju uz Windows Movie Maker (WMM) Mūsu ielidošanu Brēmenē. Skats no lidmašīnas loga, kad gatavojamies jau nosēsties. No skaistas saulītes līdz miglainai, pelēkai Brēmenei (ielidojot). Video devu jauku nosakumu Skydiving plane (Riga-Bremen) :) Kā parasti visi video apskatāmi arī Youtube.com/rolandinsh.
Kā tas viss sākās?! Tā nu mēs, es ar Rolandu, izlēmām, ka izmantosim brīdi, kad ir lētās aviobiļetes un aizlaidīsim uz Brēmeni izbaudīt pēdējo rudens elpu. Hosteli rezervējām jau mēnesi iepriekš 10 min. brauciena attālumā no lidostas un no Brēmenes centra. Lidojums noritēja veiksmīgi un esot jau Brēmenē, nolēmām, ka laiks ir pārāk labs, lai brauktu ar sabiedrisko transportu un gājām ar kājām, izbaudot Brēmenes ofisu un vēlāk jau dzīvojamos rajonus. Vispirms gribējām doties uz hosteli nolikt mantas, bet tā kā mums nebija kartes, aizgājām līdz pašam Brēmenes centram.
Ceļot man joprojām patīk… Lai gan šobrīd ar daudz lielāku komfortu, tomēr neatteiktos arī stopēt, piemēram, nākamgad uz Vācijas kādu festivālu. Tiesa laikam vairāk par divām nedēļām no sava darba brīvu laiku nedabūšu un arī nebūtu prātīgi :)
Lai arī Prāgā biju pirmo reizi. Tad nu man bija interesanti beidzot apskatīties un pastaigāt pa Kārļa tiltu. Lai arī esmu izceļojies pietiekami pa visu Eiropu, tomēr Prāga bija vienmēr palikusi nostāk. Neskaitot lidostu, kur parasti pavadīju laiku transfērā. Lielāko daļu laiku varēju pavadīt tikai vakara pusē pēc apmācībām. Tomēr man vienmēr ir patikušas pilsētas tieši tumsā. Sevišķi jau Atēnas Grieķijā. Lai vai kā, bet divus vakarus bijām arī vietējos krodziņos, kur tik padzerts arī alus. Lai arī es alu nedzeru un man nav nozīmes kādu alu dzert – tumšais ir rūgts, bet gaišais ne. Tomēr tur dzertais bija kā ūdens.
Apskatot sarakstu ar valstīm un to noteiktajām kompensācijām (likumi.lv: Ministru kabineta noteikumi Nr.219) sanāk, ka, braucot uz Prāgu, man pienākas 30Ls dienā.
Pirms kāda laika “radošajai apvienībai MYSTYLe art” izveidoju blogu (Wordpress) par brīvprātīgo darbu. Ņemot vērā, ka no 1. aprīļa vairs organizācijā nebūšu Valdes loceklis (nē šis nav 1. apīļa joks) un attiecīgi visas manas funkcijas pārņems citi organizācijas biedri, blogu attiecīgi vairāk nepapildināšu es pats. Tā kā tuvojas 1. aprīlis, kas ir Eiropas programmas “Jaunatne darbībā” projektu iesniegšanas termiņš, tomēr vēlējos vēlreiz uzrakstīt tos dažus ieteikumus, kas palīdzēs kļūt par EVS brīvprātīgo.
`rolandinsh` viedoklis blogā par apkārt notiekošo