Virsstundu aprēķins. Kādas nianses jāzina strādājot brīvdienās un svētku dienās.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk ir nācies saskarties ar nodarbinātības jautājumiem, kas ir ārpus pašnodarbinātības un esošās nodarbinātības. Un viss sākās ar to, ka mana mamma vēlējās kādā lielveikala ķēdē izveidot veikala darbinieku arodbiedrību, kuru veikalu tīkls liedza, kā pamatojumu minot zīmola (nosaukuma) aizsardzību. Jau toreiz viens no jautājumiem bija par slodzes samazināšanu un atbilstošu atalgojumu, kas paredzēts Darba likumā. Nesen ar mammu arī pārmiju dažu vārdus par arodbiedrību un rezultāts nebija iepriecinošs. Tādēļ vēlējos uzrakstīt par virsstundām, virsstundām brīvdienās un svētku dienās.

Iesaku izlasīt arī šī raksta komentārus!

kabatas pulkstenis

Līdz ar šo rakstu vēlos arī atklāt jauno freelancer.lv , kurā turpmāk rakstīšu un aicinu arī citus iesniegt rakstu vai ziņas par nodarbinātību – ne tikai pašnodarbinātajiem, kā esmu rakstījis līdz šim vai stāstījis medijos.

Raksts būs tieši par darbu, kurā ir jāstrādā noteiktās 8 stundas dienā vienas nedēļas griezumā un kurš NAV maiņu darbs un NAV summētais darba laiks. Šis raksts neattiecas uz tiem gadījumiem, kas minēti 136. panta 3. punkta, citiem vārdiem sakot, medicīnas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un policistiem, kuriem ir citādāks darba regulējums.

Pirms sāku stāstīt, labprāt veiktu dažas atsauces uz likumiem, kuri šajā rakstā tiek pieminētu un kuros tad arī ir noteikti tālāk minētie nosacījumi.

Kā pirmais būtu jāmin Latvijas Republikas Darba likums un tā daži panti kas tiešā veidā ir saistīti ar virsstundu darbu un kā nākamais būtu likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kurā tad attiecīgi uzskaitītas visas svētku dienas (sarkanie datumi).

Par virsstundām un normālo darba laiku

Darba likumā ir noteikts, ka normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, bet summētais darba laiks – 160 stundas četru nedēļu laikā ( vairāk  ) Skatīt zemāk papildinājumu. Jebkurš darbs ārpus šīm darba stundām ir uzskatāms par virsstundu darbu (Likuma atsauce).

Papildināts 2015. gada 11. februārī, balstoties uz lvportals.lv :

Virsstundu darba regulējums ir mainīts, lai nodrošinātu tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Turpmāk virsstundu darbs nedrīkstēs pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.

Darba likuma 140.pants praktisku apsvērumu dēļ ir izteikts jaunā redakcijā. Ir saglabāts jau ilgstoši nostiprinātais princips, ka summēto darba laiku var noteikt, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu.

Būtiska uzmanība jāpievērš 140.panta otrajai daļai par atpūtas laika regulējumu summēta darba laika ietvaros. Likums paredz, ka turpmāk tikai likumā noteiktos izņēmuma gadījumos var nepiemērot vispārīgo noteikumu par diennakts un nedēļas atpūtas laiku (attiecīgi 12 vai 42 stundas ilga nepārtraukta atpūta). Vispārīgo noteikumu var neievērot, ja darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks, darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbību, darba rakstura dēļ nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darbinieks veic sezonas rakstura darbu vai situācijās, kad ir paredzama uzņēmuma darbības īslaicīga paplašināšanās vai ražošanas apjoma pieaugums. Šie izņēmuma gadījumi atbilst ES normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam, un tie ir tādi, kad atšķirīgu noteikumu piemērošana ir objektīvi pamatota.

Papildus likumā ir ietverta norma, kas noteic darba devēja pienākumu summētā darba laika gadījumā nodrošināt, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtu.

Par pareizi uzskaitītām virsstundām maksā dubultā!

Apzinoties Latvijas situāciju, ne vienmēr par virsstundām tiek pareizi maksāts vai tās netiek pareizi aprēķinātas – dēļ nezināšanas vai nevēlēšanās zināt. Cik daudzi nav vēlējušies pastrādāt dažas stundas ilgāk lai tikai nopelnītu nedaudz vairāk. Bieži vien nedaudz vairāk ir par to apšu stundas likmi, kas parastajā darba laikā (8h dienā).

Darba likuma 136. panta 2. punktā ir noteikts kam, par un kā ir jāmaksā un kā tas ir atrunājams starp darbinieku un darba devēju. Tas nozīmē, ka darbinieks nevar pats izdomāt, ka un kad strādās virsstundas, tāpat kā to nevar piespiest darba devējs, bez abu pušu rakstiskas piekrišanas un vienošanās. Tādēļ visas virsstundas ir jāuzskaita, kā to nosaka Darba likuma 137. pata 1. punkts, kas praktiski nozīmē, ka jāveido tabulu ar pārstrādātajām stundām.

Virsstundu aprēķina piemērs #1.

Ņemot vērā, ka iesākām ar veikala pieminēšanu raksta sākumā, tad kā piemēru izmantosim pārdevēju tajā pašā lielveikalā vai tirgus laukumā vienas nedēļas griezumā.

Iedomāsimies, ka ir svētdiena, lai nodrošinātu labāku klientu apkalpošanu, darbinieki strādā arī svētdienā 11 stundas. Vieglākai aprēķināšanai izmantosim 1 latu kā pirmsnodokļu (bruto) stundas likmi* .

Par darbu brīvdienās darbiniekam jāmaksā dubultā, tai skaitā virsstundām. Lai aprēķinātu cik tad būtu jāmaksā darbiniekam, var izmantot šādu aprēķina formulu:

Dienas alga = (1Ls x 11h x 2) = 22Ls par nostrādāto

Paskaidrojums: par visām stundām maksā dubulto samaksu, jo par darbu sestdienā un svētdienā (brīvdienā, ne svētku dienā) maksa aprēķināma 200% neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita.

Svētku dienās ir trīskārša samaksa!!

Šis man pašam bija pārsteigums, jo biju domājis ka svētku dienās ir tā pati dubultās stundas likme. Pateicoties Aivim Vincevam, kurš ir Valsts darba inspekcijas Eksperts ārējo sakaru jautājumos, kļuvu zinošāks, vairākas reizes precizējot dažādas nianses raksta vajadzībām.

Svētku dienas ir noteiktas likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kuru minēju jau sākumā. Attiecīgi šajās svētku dienās samaksa ir vēl lielāka. Kā man paskaidroja Aivis Vincevs, tad

Darba likuma 68.pantā ir noteiktas, kādas ir piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienā. Gadījumā, ja nodarbinātajam vienlaikus iekrīt gan virsstundu darbs, gan darbs svētku dienā, tad par konkrētajām stundām viņa maksa būs 300% no noteiktās stundas likmes.

Īsi un skaidri.

Virsstundu aprēķina piemērs #2.

Vieglākai uztverei atkal izmantosim jau augstāk minēto piemēru, ka stundas likme ir 1 Ls stundā, bet darbs tika veikts 18. novembrī un tika nostrādātas tās pašas 11 stundas.

Cik jāsaņem par darbu 18. novembrī? 25Ls?! Nepareizi! :) atbilstoši augstāk Aivja Vinceva minētajam, par darbu svētku dienā ir jāsaņem 33Ls (11Ls vietā, ja kāds pirms tam bija domājis šādu summu).

Ja strādāji 18. novembrī, cik tad saņēmi?

Tas īsumā par darbu un virsstundām, kā tās aprēķināt un kas būtu jāzina darbiniekam un viņa darba devējam. Ne vienmēr arī darba devēji var zināt visus sīkumus un nianses, tādēļ, es tādos brīžos griežot tieši pie speciālistiem – grāmatvežiem, juristiem un valsts vai pašvaldības iestādēm, piemēram, VID vai VDI, jo tur strādā cilvēki, kuri ar šādiem jautājumiem nodarbojas ikdienā un tieši viņi būs tie, kuri pārbaudīs kas un kā notiek vienā vai otrā gadījumā.


pārskatīts pilnībā, daļēji vai nemaz: 2015. gada 11. februāris

Jau 6 atsauksmes par Virsstundu aprēķins. Kādas nianses jāzina strādājot brīvdienās un svētku dienās.

ajurjans

#33168

U sure?
“A.Avincevs saka: Gadījumā, ja nodarbinātajam vienlaikus iekrīt gan virsstundu darbs, gan darbs svētku dienā, tad par konkrētajām stundām viņa maksa būs 300% no noteiktās stundas likmes.”
Tātad, ja tās 11 stundas 18.novembrī visas ir virsstundas, tad jā, jāmaksā 33 Ls.
Savukārt, ja 8 stundas ir “parastas”, tb mēneša 160 un nedēļas 40h ietielpstošas, tad sanāk tieši 25 Ls – 11Ls par katru h, 11Ls par katru h svētku dienā un 3Ls par katru virsstundu.

Rolands Umbrovskis

#33177

pirms publicēšanas arī tāpat domāju, bet mani izlaboja :)

Ņem vērā, ka pieņēmām, ka skatāmies TIKAI nedēļas griezumā, neskaitot mēneša summēto darba laiku.

Marta

#33483

Summētā darba laika strādniekiem, tādiem kā pārdevēji, svētdienās nav jāmaksā dubultā! Neputro galvu pārdevējiem. Jāmaksā dubultā ir tikai tādā gadījumā, ja ir svētku dienu, ti.i. sarkanais datums, tādi kā, piemēram, 24.decembris, 18.novembris.

Rolands Umbrovskis

#33514

“Raksts būs tieši par darbu, kurā ir jāstrādā noteiktās 8 stundas dienā vienas nedēļas griezumā un kurš NAV maiņu darbs un NAV summētais darba laiks” labots.

Piesaucot jebkuru citu amatu vai profesiju, atsauce būtu tāda pati.

Ingus

#57711

Raksts it kā esot atjaunots 31.12.2014? Apšaubu. Ņemot vērā, ka jau pirmā rindkopa “par virsstundām un normālo darba laiku” neatbilst Darba likumā noteiktajam. Summētā darba laika ierobežojums 160h/4 nedēļās jau kādu laiku nav. Ja autors pretendē uz raksta “atjaunošanu”, varētu sākt ar likuma aktuālo redakciju pārlasīšanu. Tālāk nemaz nelasīju.

Rolands Umbrovskis

#57712

Sveiks, Ingus! Izmaiņas par kurām runā ir sākot no 2015. gada. Summētais darba laiks NAV raksta mērķis, kā tas vairrākkārt minēts rakstā. Lūgums lasīt uzmanīgāk.
Atbilstoši raksts tiek tagad papildināts, lai tiem kuri interesējas par summēto darba laiku, būtu vismaz kāda atsauce uz 2015. gada izmaiņām un summēto darba laiku.

Izsakies arī Tu